Premjers: Reformējot veselības aprūpes finansēšanas modeli, netiks ieviests jauns nodoklis

Valdība ir “tuvu pie izšķiršanās”, ka, reformējot veselības aprūpes finansēšanas modeli, netiks ieviests jauns nodoklis vai tam līdzīgs maksājums, tādēļ iedzīvotāji savos maciņos nekādas izmaiņas nejutīs.

Tā trešdien intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

“Tas būs valsts apdrošināšanas modelis, kas finansēsies no budžeta,” skaidroja Kučinskis. Diskusijas par finansējuma avotu gan vēl norit.

Runājot par to, kādas izmaiņas pēc reformas ieviešanas gaida cilvēkus, premjers norādīja, ka iedzīvotājiem vajadzētu kļūt pilnīgi skaidram, kur un kādus pakalpojumus var saņemt.

“Pirmais solis, ko centīsimies spert jau nākamajā gadā, tas ir, lai vismaz ļoti svarīgajās izmeklēšanās rindas nebūtu tādas, kādas tās ir šobrīd. Tas ir pirmais, kas iedzīvotājam ir jāsajūt,” sacīja premjers.

Kā ziņots, Veselības ministrija ir izstrādājusi trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus.

Veselības ministrija piedāvā valdībai izvirzīt tādu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kurā tiktu saglabāts esošais veselības aprūpes pakalpojumu klāsts (veselības aprūpes pakalpojumu grozs netiek dalīts) un reģionāla pieejamība visiem Latvijas iedzīvotājiem. Finansējums modeļa ieviešanai tiktu rasts no iekasētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Modelis paredz, ka veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšana saglabāsies valsts rokās. Veselības ministrijas virzītais modelis paredz vienlīdzīgu veselības aprūpi visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no to ienākumu līmeņa, piederības kādai sociālai grupai, vecuma un dzimuma.

Ieviešot šo modeli, iedzīvotājiem, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, tiktu nodrošināts vienlīdzīguma princips, samazinātos papildus privātie maksājumi, samazinātos mirstība, uzlabotos pakalpojumu pieejamība visām sabiedrības grupām, palielinātos iespēja saņemt kompensējamos medikamentus, paaugstinātos darba samaksa veselības aprūpes speciālistiem. Paralēli tiek paredzēta iespēja tirgū līdzdarboties privātajiem apdrošinātājiem.

Otrs veselības aprūpes finansēšanas modelis paredz dalītu pakalpojumu grozu. Šajā modelī veselības aprūpes pakalpojumus iepērk gan valsts, gan privātais apdrošinātājs, un ir divi finansēšanas avoti – valsts budžeta ieņēmumi un iedzīvotāju apdrošināšanas prēmiju maksājumi (25-70 eiro). Šajā finansēšanas modelī no valsts budžeta līdzekļiem visiem Latvijas iedzīvotājiem tiktu nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā un bērnu (līdz 18 gadu vecumam) un grūtnieču aprūpe, bet pārējie veselības aprūpes pakalpojumi tiktu nodrošināti atbilstoši apdrošināšanas maksājumiem.

Ieviešot trešo veselības aprūpes finansēšanas modeli, veselības aprūpes pakalpojumu grozs arī tiktu sadalīts. Par valsts budžeta finansējumu tiktu nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, bērnu un grūtnieču aprūpe, savukārt pārējos veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotāji saņemtu atbilstoši veiktajām iemaksām (obligātais veselības maksājums) proporcionāli ienākumiem. Gan šim, gan iepriekšējam modelim raksturīga iedzīvotāju fragmentācija, nenodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā.

Atbilstoši ziņojumam, papildu nepieciešamais valsts budžeta finansējums ir izskatāms kopā ar nodokļu politikas izmaiņām valsts budžetam 2018.gadam, pakāpeniski palielinot veselības aprūpes finansēšanai paredzētos līdzekļus un 2018.gadā jau sasniedzot ne mazāk kā 12% no valsts budžeta kopizdevumiem. Lai palielinātu veselības aprūpei pieejamo valsts budžeta finansējumu, pirmais variants paredz izmantot maksājumu uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes. Otrais variants paredz pievienotās vērtības nodokļa likmes palielināšanu, savukārt trešais variants paredz izmantot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu bāzi, palielinot iemaksu veidā likmi par 0,5 procentiem darba ņēmējam un darba devējam.

Foto: Valsts kanceleja