2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt imports pieauga par 11,4%, veidojot 2,19 miljardus eiro. Kopējais tirdzniecības apgrozījums palielinājās par 12,6%, un eksporta īpatsvars kopējā tirdzniecībā pieauga līdz 47%.
Salīdzinājumā ar martu eksports pieauga par 5%, bet imports samazinājās par 2,4%, tādējādi uzlabojot ārējās tirdzniecības bilanci. Šī dinamika ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā, ka gada pirmajos mēnešos eksporta izaugsme bija svārstīga un vairākās nozarēs saglabājās negatīva dinamika. Tomēr šeit ir jāņem vērā, ka ļoti liela izaugsme ir minerālproduktu eksportam (+ 54,2% pret martu, + 83,5% pret pērnā gada aprīli), kas lielākoties ir minerālā kurināmā reeksports. Lielāko devumu šajā preču kategorijā nodrošināja motorbenzīna reeksports, kas atkal apliecina šīs preču grupas svārstīgumu un atkarību no pasaules cenu dinamikas.
Pieaugums fiksēts arī vairākās rūpniecības preču grupās: mehānismiem un elektroiekārtām + 14,5%, pārtikas rūpniecības ražojumiem + 18,5%, koksnei un tās izstrādājumiem + 6,6%, satiksmes līdzekļiem + 13%. Zīmīgi, ka pozitīvs pieaugums beidzot ir novērots koksnei un tās izstrādājumiem, jo pēdējais pozitīvais pieaugums šai preču kategorijai bija vien 2025. gada oktobrī.
Vienlaikus piena produktu un olu eksports saruka par 1%, ko noteica nesaldināta piena un krējuma eksporta kritums par 37,4%. Šī preču grupa iepriekšējos mēnešos bija viena no stabilākajām, tāpēc aprīļa kritums signalizē par iespējamu īslaicīgu pieprasījuma vājināšanos.
Importa pusē vislielāko ietekmi atstāja energoresursu sadārdzināšanās. Minerālproduktu imports pieauga par 72,5%, īpaši strauji kāpjot dabasgāzes un dīzeļdegvielas importam, kas aprīlī atkal apliecināja spriedzi globālajos energoresursu tirgos un veicināja cenu kāpumu, ko pastiprināja notikumi Hormuzas šauruma reģionā.
Tirdzniecības partneru struktūrā eksportā tradicionāli ir vērojama Baltijas valstu dominance. Var atzīmēt arī straujo kāpumu tirdzniecībā ar ASV. Gada griezumā aprīlī eksports uz ASV pieauga par 56,9%, savukārt imports no ASV pieauga divkārt, un abās plūsmās ir vērojama minerālproduktu dominance.
Aprīlī galvenie eksporta tirgi bija Lietuva – 16,7%, Igaunija – 11%, Vācija – 6,4% un Zviedrija – 5,2%. Importā dominē Lietuva – 21,8%, Vācija – 11,5%, Polija – 10,8% un Igaunija – 8,9%. Importā liels sarukums ir fiksēts Baltkrievijai (- 77,6%).
Globālā vide liecina, ka pieprasījuma atjaunošanās nav noturīga. Pasaules Tirdzniecības organizācijas jaunākās prognozes liecina, ka globālās preču tirdzniecības izaugsme 2026. gadā pēc bāzes scenārija būs tikai 1,9%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekš prognozēts. To ietekmē ASV un citu valstu savstarpējie muitas tarifi, pieaugošā nenoteiktība tirdzniecības politikā, energoresursu cenu svārstības un piegādes ķēžu traucējumi Tuvajos Austrumos, kā arī relatīvi vājš pieprasījums ES tirgos. Šie faktori ierobežo Latvijas eksporta izaugsmes potenciālu vidējā termiņā.
Ekonomikas sentimenta rādītājos optimismu nomaina piesardzība. Tā Latvijā ekonomikas sentimenta rādītājs martā bija 100,8, taču aprīlī tas samazinājās līdz 98, bet maijā līdz 97,4, atspoguļojot uzņēmēju un patērētāju piesardzību. ES kopumā sentimenta rādītājs aprīlī nokritās līdz 93,4 no 96,3 martā, bet maijā tomēr ir vērojams neliels uzlabojums līdz 93,7 punktiem. Var secināt, ka kaut maijā krituma sentimentā nav, tomēr kopējais noskaņojums ir piesardzīgs. Šī tendence ir būtiska, jo ES tirgi veido vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas eksportā.
Finanšu ministrijas vērtējumā izaugsme notiek, un arī turpināsies, bet tā balstās uz svārstīgiem faktoriem. Aprīļa dati rāda, ka eksporta izaugsme kļūst straujāka, tomēr tās struktūra liecina par ievērojamu reeksporta un cenu faktoru ietekmi. Energoresursu un minerālproduktu plūsmas ir būtiskas, taču tās neveido stabilu pamatu ilgtermiņa izaugsmei. Ārējā vide saglabājas sarežģīta. Hormuzas šauruma notikumi, energoresursu cenu kāpums, relatīvi vājš ES pieprasījums un globālās tirdzniecības prognožu pasliktināšanās var palēnināt eksporta izaugsmi vasaras mēnešos. Importu savukārt visticamāk turpinās ietekmēt energoresursu cenu dinamika un ar energoresursu cenu svārstībām saistītie netiešie efekti.
