Valsts prezidents Valdis Zatlers vizītē Čehijā, piedaloties biznesa seminārā, paziņoja, ka Latvijas ekonomikas lejupslīde ir pastājusies un ekonomiskie rādītāji uzlabojušies. Viņš uzsvēra, ka šobrīd ir piemērots laiks starpvalstu biznesa sakaru veidošanai un aicināja uzņēmējus izmantot šo iespēju, veicinot vēl dinamiskāku biznesa sadarbību.

2010.gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 444 lati, kas ir par 13 latiem jeb 2,9% vairāk nekā pirmajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Starptautiskās Nodarbinātības organizācijas pētījumā Latvija līdztekus abām pārējām Baltijas valstīm un Spānijai pēc jauniešu bezdarba līmeņa ir starp pirmrindniecēm arī pasaulē. Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka bezdarba līmenis kopš marta – kad sasniedza virsotni – plok.

Ekonomikas atveseļošana un rāpšanās ārā no krīzes nav tikai Latvijas problēma, kaut arī šajā dūksnājā esam iestiguši visdziļāk. Ar budžeta līdzsvarošanu nopūlas teju visas Eiropas Savienības valstis, bet vēl svarīgāks ir jautājums – kā šim valstu kopumam turpmāk noturēt un vairot savu konkurētspēju pasaules ekonomiskajā telpā, kādi būs tālākā ceļa rādītāji?

Ventspils mērs Aivars Lembergs intervijā parāda iespējamos ceļus Latvijas uzplaukumam.

Igaunija ir apņēmības pilna samazināt visus iespējamos riskus, kādi tās ekonomiku vēl varētu apdraudēt pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas vērtējums par valsts gatavību pievienoties eirozonai. Premjerministrs Andruss Ansips, atbildot uz laikraksta „Postimees” jautājumiem, nosauc dažus izdevumu samazināšanas rezerves variantus.

Eiropas Komisija atzina, ka Igaunija ir izpildījusi Māstrihtas kritērijus un ir gatava uzņemšanai eirozonā no 2011. gada 1. janvāra. Pozitīvs Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas atzinums ir viens no pirmajiem soļiem, kas bija nepieciešams, lai Eiropas Savienības Padome jūlijā varētu pieņemt galīgo lēmumu par eirozonas paplašināšanu.

Žurnāla “Newsweek” krievu izdevuma rīcībā nonācis Krievijas Ārlietu ministrijas izstrādāts jaunas ārpolitiskās doktrīnas projekts, kas iedarbīgākas ārpolitikas īstenošanai paredz tikai valsts interešu ievērošanu, nešķirojot partnerus draugos un ienaidniekos.

Pasaules finanšu tirgus tagad satricina jauna bēdu ieleja – Grieķija. Lai Latvija nebankrotētu, Valūtas fonda un Eiropas Komisijas kopējais aizdevumu apjoms bija 7 miljardi eiro. Grieķijas gadījumā nepieciešamais kredītu apjoms tuvākajiem trim gadiem ir kādas divdesmit reizes lielāks nekā Latvijas gadījumā. Grieķija ir daudz, daudz dziļākās problēmās nekā Latvijā.

Uz eiropiešu galveno galvassāpju fona, kurā risinās dramatiskas cīņas par Grieķijas stutēšanu un eirozonas sejas saglabāšanu, Baltijas valstis jau ir nostāk no kritiķu acīm. Taču katrā valstī krīzes pārvarēšanai ir pamanāma kāda raksturīga iezīme: igauņiem – pašdisciplīna, lietuviešiem – patstāvība, latviešiem – piesardzība. Baltijas valstu izredzes sākt atkopties jau vairākus mēnešus tiek vērtētas atzinīgi – „ja vien paši sev neiešaus kājā”. No tā brīdina iekšzemē valdošās kaislības, kas nonāk pretrunā ar pozitīvajām prognozēm, turklāt Latvijai kā ēna seko pēdējā vieta jebkādos salīdzinājumos vai nu starp Baltijas valstīm, vai Eiropā.