Lai gan liela daļa Latvijas iedzīvotāju krāj naudu kādam konkrētam mērķim, piemēram, ceļojumam vai mājokļa remontam, gana daudzi jeb 32% iedzīvotāju pauduši, ka patlaban vispār nekrāj naudu kādam mērķim, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.
Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju iekrāj ceļojumam, turklāt biežāk to dara sievietes, kā arī visaktīvāk šim mērķim krāj jaunāka gadagājuma cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Teju piektā daļa jeb 18% iedzīvotāju krāj sava mājokļa remontam, bet aptuveni katrs astotais Latvijas iedzīvotājs izvēlas iekrāt mājokļa iegādei vai veselības un skaistuma uzlabošanai. Vien neliela daļa veic uzkrājumus tādiem pirkumiem kā jauns dators vai telefons vai izvēlas iekrāt lielām svinībām, piemēram, kāzām. Arī apģērbam un sadzīves tehnikai iedzīvotāji uzkrājumus veic reti.
Tikmēr tikai desmitā daļa iedzīvotāju izvēlas krāt savai pensijai, turklāt visaktīvāk šim mērķim uzkrāj iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem. Tendence rāda, ka interese par savas pensijas uzkrājumu palielinās, sasniedzot 40 gadu vecumu, turpretī jaunāka gadagājuma iedzīvotāji izrāda vismazāko interesi par pensijas uzkrājumu.
“Veidot uzkrājumus gan īsākiem, gan garākiem – ilgtermiņa – mērķiem ir ļoti būtiski, turklāt tie var palīdzēt izvairīties no lieliem un neparedzētiem tēriņiem, kas var radīt robus maciņā, un arī liek justies drošāk. Šobrīd ir pieejami dažādi rīki, kas var palīdzēt veikt regulārus uzkrājumus un ieguldītās naudas summas arī audzēt ilgākā laika periodā. Krājkonts, kurā naudu var iemaksāt ar tādu regularitāti, ar kādu cilvēks pats vēlas, kā arī ilgtermiņā šo summu audzēt, ir laba metode, lai uzkrātu konkrētiem mērķiem, jo ir iespējams izveidot vairākus krājkontus, piemēram, drošības spilvenam, ceļojumam vai mājokļa remontam. Savukārt pensiju 3. līmenis ir noderīgs, lai uzkrātu ilgtermiņa mērķiem, tādā veidā rūpējoties par savu finansiālo stabilitāti un labklājību nākotnē,” saka Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Trešdaļa iedzīvotāju neuzkrāj konkrētam mērķim
Tikmēr arvien liela daļa iedzīvotāju norāda, ka pašlaik viņiem nav mērķu, kam krāt – visbiežāk šādu atbildi snieguši cilvēki vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem, kā arī no 40 līdz 49 gadiem, kad iedzīvotāji ir ekonomiski aktīvāki.
“Redzam, ka gana liela daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus sev nepieciešamajiem mērķim, savukārt 17% neveic uzkrājumus vispār**, kas varētu norādīt uz to, ka iedzīvotājiem nav pietiekamu līdzekļu, ko atlikt, vai viņi nav raduši to darīt. Uzkrājumi ir ilgtermiņa labums, lai īsā laikā periodā nebūtu jāatsakās no lielām naudas summām, piemēram, saskaroties ar neparedzētiem tēriņiem vai lai sev sagādātu ko tīkamu, tāpēc ir svarīgi veikt regulārus iekrājumus, pat ja summas, ko izvēlaties atvēlēt uzkrājumam, ir nelielas. 40% Latvijas iedzīvotāju izvēlas uzkrāt skaidrā naudā, tomēr ir būtiski izvērtēt arī citas alternatīvas, ar kuru palīdzību ne tikai uzkrāt savus brīvos līdzekļus, bet arī tos audzēt,” skaidro Jekaterina Ziniča.
