Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo mērķa ietekmi aptuveni 2,9 miljardu eiro apmērā četros gados, kā arī Valsts attīstības fonda izveidi. Saskaņā ar piedāvājuma aprēķiniem fonds, piesaistot 1,5 miljardus eiro aizņēmumos un iesaistot banku un citu investoru kapitālu, varētu nodrošināt aptuveni sešus miljardus eiro ieguldījumiem Latvijas ekonomikā.
Andris Kulbergs: “Šis plāns nav liels grieziens vienā vietā. Tie ir konkrēti lēmumi četru gadu periodā: pārskatīt valsts pārvaldes izdevumus, stiprināt budžeta disciplīnu, mazināt administratīvo slogu un vienlaikus radīt iespējas ekonomikai augt.”
Ministru prezidents 10. novembrī preses konferencē par Latvijas valsts finanšu situāciju un nepieciešamajiem risinājumiem finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei, kurā piedalījās arī valsts kontrolieris Edgars Korčagins un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, ieskicēja ainu par Latvijas valsts finansēm. Tā sakrīt arī ar Valsts kontroles un Latvijas Bankas redzējumu, kāda situācija ir šobrīd, kādi lēmumi ir noveduši līdz šai situācijai un kas jādara tālāk. Ministru prezidents atzina, ka sabiedrība par šiem jautājumiem līdz šim ir bijusi salīdzinoši maz informēta, taču tie skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Tāpēc ir svarīgi runāt atklāti gan par izaicinājumiem, gan par konkrētiem risinājumiem.
Preses konferences prezentācija
Piedāvājuma mērķis ir mazināt spiedienu uz budžetu un paātrināt ekonomikas attīstību, lai Latvija līdz 2030. gadam sasniegtu 4% reālo ekonomikas izaugsmi gadā.
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2025. gada beigās vispārējās valdības parāds sasniedza 20,2 miljardus eiro jeb 46,2% no iekšzemes kopprodukta. Gada laikā tas palielinājās par 1,4 miljardiem eiro.
“Valsts finanšu sakārtošana jāsāk ar pašas valsts tēriņiem. vienlaikus uzņēmumiem vajadzīgas iespējas investēt, ražot un eksportēt vairāk. Ja nopelnīsim vairāk, varēsim griezt mazāk. Tāpēc piedāvājam vienlaikus pārskatīt izdevumus un radīt jaunus instrumentus ekonomikas izaugsmei,” uzsver Kulbergs.
Izdevumu pārskatīšana jāsāk ar valsts pārvaldi
Būtiskākais virziens ir valsts pārvaldes un iestāžu darbības izdevumu pārskatīšana, kurā četru gadu mērķa apjoms ir aptuveni viens miljards eiro. Priekšlikumi ietver amata vietu skaita samazināšanu, centralizētus iepirkumus standartizējamām precēm un kopīgus administratīvos pakalpojumus. Piemēram, centralizētu iepirkumu mērķa ietaupījums ir aptuveni 40 miljoni eiro gadā, bet kopīgu administratīvo pakalpojumu ieviešanai – aptuveni 35 miljoni eiro gadā. Pārējie virzieni aptver nozaru reformas, budžeta disciplīnas stiprināšanu, atbalsta mērķēšanu un automātiski augošo izdevumu ierobežošanu.
Attīstības fonds investīcijām un uzņēmumu izaugsmei
“Ja gribam sakārtot valsts finanses ilgtermiņā, mums jāpalielina arī ekonomikas spēja pelnīt. Tāpēc piedāvājam veidot Valsts attīstības fondu – instrumentu, kas palīdzētu piesaistīt kapitālu mājokļiem, uzņēmumu izaugsmei un aizsardzības ražošanai,” norāda Ministru prezidents.
Valsts attīstības fonda iecere paredz vienotā pārvaldības modelī apvienot valsts līdzdalību sākotnēji septiņās kapitālsabiedrībās. Piedāvājumā paredzēta profesionāla, neatkarīga padome un valsts kontroles saglabāšana pār stratēģiskajiem uzņēmumiem. Investīciju piesaistei fonds emitētu obligācijas 1,5 miljardu eiro apmērā.
No šī finansējuma aptuveni 600 miljonus eiro piedāvāts novirzīt mājokļu pieejamībai un ēku atjaunošanai, 150 miljonus eiro – aizsardzības ražošanai, bet 450 miljonus eiro – uzņēmumu attīstībai. Vēl 300 miljonus eiro paredzēts saglabāt rezervē. Kopējais ieguldījumu apjoms aptuveni sešu miljardu eiro apmērā būtu sasniedzams, piesaistot arī banku, institucionālo investoru un uzņēmumu finansējumu.
Fonda bāzes scenārija aprēķini paredz, ka 2030. gadā Latvijas IKP varētu būt aptuveni par 1,7% lielāks nekā scenārijā bez fonda. Aprēķinātie papildu nodokļu ieņēmumi 2027.–2030. gadā kopā būtu aptuveni 0,8 miljardi eiro. Tā ir modelēta ietekme, kuras sasniegšana būs atkarīga no investoru iesaistes, projektu īstenošanas un fonda finansēšanas nosacījumiem.
Ātrāki lēmumi un lielāka nodarbinātība
Ekonomikas aktivizēšanai apkopoti 37 sociālo partneru un ekspertu priekšlikumi, kas apvienoti 25 pasākumos. Tie ietver īsākus termiņus investīciju projektu saskaņošanai, administratīvā sloga mazināšanu un prognozējamākus nosacījumus ražotņu pieslēgšanai energotīkliem. Piedāvāti arī risinājumi jauniešu, vecāku un senioru iesaistei darba tirgū, kā arī pārkvalifikācijas iespējas valsts pārvaldes darbiniekiem.
Līdz 2030. gadam piedāvājumā izvirzīts mērķis sasniegt 4% reālo ekonomikas izaugsmi gadā un palielināt nodarbināto skaitu līdz aptuveni 909 tūkstošiem cilvēku. Tas būtu par aptuveni 26 tūkstošiem vairāk nekā 2025. gadā.
“Mana pārliecība ir, ka nav mazas un lielas valstis – ir ātras un lēnas. Ja vēlamies, lai Latvija augtu, mums jāspēj pieņemt lēmumus ātrāk,” uzskata premjerministrs. Viņš arī norāda, ka šobrīd nav paredzēts palielināt nodokļus: “Mūsu uzdevums ir panākt, lai valsts naudu izmantotu lietderīgāk un ekonomika radītu lielākus ieņēmumus. Tas prasīs konkrētus lēmumus un atbildību par to izpildi.”
