Atkāpjoties no Latvijas un Krievijas līguma par karaspēka izvešanu, pastāv risks, ka Latvijā var sākties karš, intervijā ventasbalss.lv sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Nesen Lembergs vērsa Latvijas valdības un sabiedrības uzmanību uz to, ka valdība divos punktos pārkāpj Saeimas 1994. gada 24. novembrī apstiprinātās līgumu paketes noteikumus par Krievijas karaspēka izvešanas nosacījumiem no mūsu valsts.

Lembergs norādīja: “Es papētīju, no kurienes tam kājas aug. 2022. gada maijs, un pēkšņi tik svarīgu līgumu Latvija pacēla, ka to vajag atcelt. Nu labi, varbūt atsevišķus punktus, bet līgums jau ir vienots veselums. Atceļot vienu punktu, jūs pēc būtības atceļat visu vienošanās būtību. Vismaz kāda no pusēm tā to var tulkot. Un izrādās, ka tā iniciatīva, ka Latvija neievēros Krievijas karaspēka izvešanas līguma paketi, noslēgtu 1994. gadā jeb pirms 30 gadiem, nāca no Ārlietu ministrijas. Bet kāpēc Ārlietu ministrija ierosina atkāpties no Latvijas un Krievijas līguma par karaspēka izvešanu? Kur loģika?”

“Un es domāju – varbūt tā jēga ir ziniet kur? Ka to līgumu pēc būtības, tā kā Latvija pasaka, varam nepildīt, un tad Krievija saka: ak tā, mēs ar nepildīsim, un ieved Latvijā savu karaspēku. Te, Latvijā, sākas karadarbība, NATO aizsargā Latviju, un Krievijai jākaro divās frontēs: viena Ukrainā un viena Latvijā. Tikai tur ir viens milzīgs mīnuss – tas, ka Latvijā mēs ar jums dzīvojam. Un šī otrās frontes perspektīva kā plānveida darbība, kur NATO iesaistās tiešajā konfrontācijā ar Krieviju, man liekas absolūti neloģiska. Nevar būt, ka viņi, Ārlietu ministrija, to nav vērtējuši. Atbildiet man, kur ir loģika?” turpināja politiķis.

Lembergs uzsvēra: “Vai Latvijai ir izdevīgi, ka uz Latvijas zemes būs otra fronte karā Krievijai? Kurš to grib? Lai atvērtu otro fronti Latvijas teritorijā Krievijai un tā būtu ar NATO? Lai karš ir ne tikai Ukrainā, bet arī uz Latvijas zemes?”

Viņaprāt, daudz labāks priekšlikums ir Francijas prezidentam Makronam: “Es arī ļoti gaidu, kad viņš ievedīs karaspēku Ukrainā, nu, tad es redzu, ka karš attālinās uz Rietumeiropu. Tas ir tālāk no Latvijas tomēr. Un Francija tur kādus 100 000 cilvēku izvieto, viņi var veikt arī mobilizāciju, nu, tad varbūt mūs arī aizmirsīs kāds, un mēs te tā dzīvosim savu dzīvi. Tā ka, ja runājam par Ukrainu, es gaidu Francijas karaspēka ievešanu Ukrainā un ka Francija tieši ar saviem spēkiem piedalās šajā karā uz Ukrainas zemes. Es domāju, ka tas būtiski pavājina Krievijas izredzes. Kaut gan mana pieeja jau no pirmās diena bija tāda, ka Putins ir karu zaudējis no pirmās sekundes, viņš to karu nevar vinnēt ne par kādu naudu.”