Tirdzniecības apjoms starp Krieviju un Ķīnu 2009. gadā bijis 38,8 miljardi ASV dolāru, paziņojis Krievijas tirdzniecības pārstāvis Ķīnā Sergejs Ciplakovs, vēsta ITAR-TASS.

Latvijas Ārlietu, Satiksmes un Finanšu ministrijas vakar veltīgi dalīja nopelnus par Krievijas pierunāšanu ielaist valstī kravas automobiļus no Latvijas.

Ekonomiskā krīze liek Baltkrievijai meklēt palīdzību Eiropas Savienībā (ES), bet tajā pašā laikā valdība nepieņem politiskus lēmumus iekšējā disbalansa problēmu risināšanai un valsts struktūru izdevumu mazināšanai. Pasliktinoties ekonomiskajiem apstākļiem, arvien vairāk baltkrievu domā par ieguvumiem, ko varētu sniegt ES nauda, mazāk satraucoties par attiecību pasliktināšanos ar Krieviju, „Sorosa – fonda Latvija”, politikas centra „EuroCivitas” un „Office for a Democratic Belarus” biroja Briselē organizētajā diskusijā par pārmaiņām Baltkrievijā pauda Baltkrievijas eksperti.

Krievijas ekonomikai draud strupceļš, ja ar steigu netiks īstenotas strukturālas reformas, atzinis prezidents Dmitrijs Medvedevs. “Krievijai ir vajadzīga virzība uz priekšu, bet pagaidām tādas virzības nav. Mīdāmies uz vietas, un to skaidri nodemonstrējusi krīze,” sacīja prezidents.

Krievijas starptautiskās rezerves laikā no 2009. gada 4. līdz 10. jūlijam samazinājušās par 8,4 miljardiem ASV dolāru līdz 400,7 miljardiem dolāru, teikts Krievijas Bankas preses relīzē.

Krievijas interesi par Ventspils ostu atgādina regnum.ru ziņu lentē jūlija sākumā apgalvotais, ka “Latvijai svarīgākā Ventspils osta tiek pārdota par 100 miljoniem eiro”.

Krievija iepirks gāzi par rekordaugstu cenu – 350 ASV dolāriem par tūkstoš kubikmetriem, vēsta avīze „Komersant”. Iepriekš adekvātas cenas „Gazprom” piedāvāja tikai Uzbekistānai un Turkmenistānai. Kopš 2010. gada Krievija sāks iepirkt pa 500 miljoniem kubikmetru gāzes gadā, un patstāvīgi šos iepirkuma apjomus palielinās.

2009. gada pirmajā kvartālā Eiropas Savienība par 35,3% samazinājusi gāzes importu no Krievijas, atsaucoties uz Starptautiskās enerģētiskās aģentūras (SEA) sniegto informāciju, vēsta laikraksts „Komersant”.

„Gazprom” nepiekrita mainīt līdzšinējo gāzes piegādes shēmu Eiropai, par ko vēl aprīlī Astana lūdza Maskavai, vēsta avīze „Komersant”.

Iegādājoties akcijas Nabucco gāzesvada izbūves konsorcijā ietilpstošajā Ungārijas naftas kompānijā MOL, Krievija ieguvusi labas iespējas ietekmēt Nabucco konstrukciju, portālam Euractiv.com atzinuši enerģētikas eksperti, paužot neizpratni par Eiropas Savienības (ES) „aklumu”, informē portāls Eiroinfo.lv