Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes paaugstināšana no pašreizējā 21% līdz 22% ir nepieņemama, šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" norādīja TB/LNNK līderis Roberts Zīle.Viņš pau…

Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotās informācijas, budžeta ieņēmumu plāns ir pārpildīts. Kopsummā pagājušajā mēnesī valsts budžetā ieņēmumos, ko administrē VID, tika iekasēti 290 miljoni latu, kas ir 101,4 %, salīdzinot ar plānoto.

Piektdien, 24. septembrī finanšu ministrs Einars Repše un FM valsts sekretāra vietnieki tikās ar Eiropas Komisijas Reģionālās politikas komisāru Johanesu Hānu, lai apspriestu Latvijai aktuālus jautājumus par ES finansiālo atbalstu pēc 2013. gada.

ASV Pārstāvju palāta 30. jūnijā deva galīgo apstiprinājumu plašākajai finanšu sektora reformai kopš Lielās depresijas pagājušā gadsimta 30. gados. Reforma paredzēta, lai finanšu tirgus regulatoriem nodrošinātu jaunas iespējas ierobežot riskantu investīciju darījumus, kuri tiek vainoti globālās finanšu krīzes izraisīšanā.

Starptautiskais 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardi latu) aizdevums Latvijai būs pieejams līdz 2011. gada beigām, lai stabilizētu un atdzīvinātu Latvijas finanšu sistēmu, gadskārtējā budžeta ietvaros stabilizētu ekonomisko situāciju, pārstrukturizētu tautsaimniecību, paaugstinot tās konkurētspēju, kā arī mazinātu ekonomikas attīstību bremzējošo risku iedarbību – atgādināts Finanšu ministrijas ziņojumā valdībai par šīs programmas izpildes gaitu. Līdz šā gada marta beigām ir saņemti 2,8 miljardi latu, no kuriem apgūti vairāk nekā pusotra miljarda latu. Par atsevišķu programmā pieteikušos valstu aizdevuma summām notiek sarunas ar potenciālajiem aizdevējiem. Ziņojumā arī norādīts – daļa aizņēmuma jāsāk atmaksāt jau 2012. gadā.

Rietumu pasaule ir nonākusi naudas un patēriņa varā, pašlaik tā pārdzīvo krīzi. Vai tādā gadījumā Eiropa joprojām var būt mērķis, uz ko tiekties Latvijai? Vai Latvija vispār ir Eiropas valsts? Vai finanšu kapitāla glābšana radīs jaunu, vēl dziļāku pasaules krīzi? Par šiem un citiem jautājumiem intervijā runā filozofijas profesore, akadēmiķe MAIJA KŪLE.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati par Latvijā strādājošajām komercbankām uzrāda 346,8 miljonu latu zaudējumus šā gada pirmajā pusē.

Lai gan joprojām gada vidējā inflācija ir augsta – 10,2 procenti, kopš aprīļa patēriņa cenas ik mēnesi samazinās. Finanšu ministrija un banku eksperti prognozē cenu samazinājumu arī nākotnē, pieļaujot, ka deflācija turpināsies līdz nākamā gada vasarai. Tad atkal iespējams jauns vispārējs cenu kāpums.

Agri vai vēlu ASV zaudēs maksimālo kredītreitingu AAA. Šādu paziņojuma sniedza viens no finanšu pasaules „guru”, Savienoto Valstu lielākās investīciju kompānijas „Pimco” vadītājs un līdzīpašnieks Bils Gross.

Latvijas banku sistēmas rādītāji aprīlī bija atbilstoši normatīvu prasībām – vidējais likviditātes rādītājs ir bijis stabils 48.9 % (31.03.2009. – 48.1%). Banku sektora vidējais kapitāla pietiekamības rādītājs aprīlī ir bijis pietiekami augsts – 11 % (minimālā normatīvā prasība ir 8%), liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtā informācija.