Rietumu pasaule ir nonākusi naudas un patēriņa varā, pašlaik tā pārdzīvo krīzi. Vai tādā gadījumā Eiropa joprojām var būt mērķis, uz ko tiekties Latvijai? Vai Latvija vispār ir Eiropas valsts? Vai finanšu kapitāla glābšana radīs jaunu, vēl dziļāku pasaules krīzi? Par šiem un citiem jautājumiem intervijā runā filozofijas profesore, akadēmiķe MAIJA KŪLE.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati par Latvijā strādājošajām komercbankām uzrāda 346,8 miljonu latu zaudējumus šā gada pirmajā pusē.

Lai gan joprojām gada vidējā inflācija ir augsta – 10,2 procenti, kopš aprīļa patēriņa cenas ik mēnesi samazinās. Finanšu ministrija un banku eksperti prognozē cenu samazinājumu arī nākotnē, pieļaujot, ka deflācija turpināsies līdz nākamā gada vasarai. Tad atkal iespējams jauns vispārējs cenu kāpums.

Agri vai vēlu ASV zaudēs maksimālo kredītreitingu AAA. Šādu paziņojuma sniedza viens no finanšu pasaules „guru”, Savienoto Valstu lielākās investīciju kompānijas „Pimco” vadītājs un līdzīpašnieks Bils Gross.

Latvijas banku sistēmas rādītāji aprīlī bija atbilstoši normatīvu prasībām – vidējais likviditātes rādītājs ir bijis stabils 48.9 % (31.03.2009. – 48.1%). Banku sektora vidējais kapitāla pietiekamības rādītājs aprīlī ir bijis pietiekami augsts – 11 % (minimālā normatīvā prasība ir 8%), liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtā informācija.

Jaunākie Finanšu ministrijas dati liecina, ka Latvijas piecu gadu dalība Eiropas Savienībā (ES) kopš 2004. gada rezultējusies valsts budžetam pozitīvā bilancē vairāk nekā 1 miljarda latu apmērā jeb 1,87% no attiecīgā perioda valsts iekšzemes kopprodukta.

Latvijas policija veic izmeklēšanu par Zviedrijas banku agresīvajām metodēm, iekasējot naudu no Latvijas kredītņēmējiem, Zviedrijas ziņu aģentūrai TT pavēstīja Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL).

Nākamā gada valsts budžets būs vēl mazāks nekā šogad, šodien valdības komitejas sēdē norādīja finanšu ministrs Einars Repše (JL).

SEB bankas un tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Market Data veiktais pētījums liecina, ka 52% Latvijas iedzīvotāju justos finansiāli stabili tad, ja tiem būtu ieguldījumu vai uzkrājumu apjoms, kas lielāks par 3 mēnešalgām, informē SEB bankas speciāliste Anna Vilsone.

Centrālajā un Austrumeiropā izdoto “slikto” kredītu dēļ, Rietumeiropas bankām 2010. gadā varētu būt nepieciešams 40 miljardu eiro liels papildkapitāls, uzskata trešās lielākās ASV bankas JPMorgan Chase analītiķi. Tostarp Baltijas valstu kredīti Skandināvijas bankām izmaksās 8 miljardus eiro, atsaucoties uz LETA raksta rus.delfi.lv
Swedbank, SEB un Danske Bank var savajadzēties 8 miljardus eiro, austriešu Raiffeisen International Bank-Holding un Erste Group Bank – 5 miljardus eiro. Tajā par laikā JPMorgan Chase prognozē, ka “slikto” kredītu salīdzinošais apjoms varētu nesasniegt 20-40%, kā tas bija iepriekšējo krīžu laikā. Šodien banku sistēmas esot daudz spēcīgākas …