Latvieši Lielbritānijā: tagad britus visvairāk satrauc mārciņas kritums

Londonā un dažās lielajās Lielbritānijas pilsētās briti pauduši negatīvu attieksmi pret iebraucējiem, tostarp arī latviešiem, bet citviet dzīvojošie latvieši NRA.lv pauž, ka šobrīd satraucas vien tie iebraucēji, kuri nerunā angliski un sēž uz pabalstiem. Bet paši briti šobrīd vairāki aizņemti ar bažīšanos par sterliņu mārciņas kursa kritumu, kuru izraisījuši Brexit rezultāti.

Referendums, kurā Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) atbalstīja 51,9 procenti balsojušo, ir izraisījis neziņu, neizpratni un bažas arī Lielbritānijā dzīvojošajos latviešos. Taču no aptaujātajiem neviens neatzina, ka pēc Brexit būtu mainījusies attieksme pret latviešiem un būtu dzirdēti kādi nicīgi izteikumi vai mudinājumi doties mājās. Drīzāk otrādi – paši briti mēdzot pazoboties, ka nu latviešiem dzīve pat būšot vienkāršāka, bet angļiem drīz, lai aizbrauktu uz Skotiju, būs jātaisa vīza.

«Te pagaidām paši vietējie neko nezina, kā būs tālāk. Par sacelšanos pret iebraucējiem neko nezinu, neesmu manījis. Tikai dzirdējis jokus par pasēm,» pauž Skotijā dzīvojošais Arnis Cīrulis.

«Vecāka gadagājuma cilvēki ir apmierināti ar referenduma iznākumu, bet jaunieši ir šokēti un neapmierināti. Noteikti tas ierobežos ceļošanas iespēju, arī daudzi biznesi bankrotēs,» teic Bredfordā dzīvojošais Mairis Bērziņš. Viņš norādīja, ka viņa mītnes pilsētā neesot manīti nekādi asumi, kas vērsti uz iebraucējiem, taču ir dzirdēts, ka citās pilsētās gan esot šāda situācija.

Bristolē dzīvojošā Māra Stepnija atzīst, ka šajā pilsētā daudzi vietējie esot pret Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā. «Viņi ir dusmīgi, ka daudzi cilvēki no citām zemēm iebrauc, nerunā angliski, nemeklē darbu un sēž uz valdības pabalstiem. Mans draugs nobalsoja pret. Bet tagad daži cilvēki vēlas pārbalsot par palikšanu,» norāda Māra.

Runājot par negatīvo attieksmi pret imigrantiem un deportācijas draudiem, Māra atzīst, ka tā jau sen zināma lieta un īpaši attiecas uz cilvēkiem, kuri pat necenšas iemācīties angļu valodu un atrast darbu. «Ja esi dzīvojis te jau apmēram piecus gadus un vari sarunāties angliski, ir darbs un pastāvīga dzīves vieta, tad deportācija nedraud. Mani pašu tas neskar – esmu dzīvojusi te 11 gadus, strādājusi, ir bērni, ģimene, draugs. Angļu valodu pārzinu perfekti,» norāda latviete.

Savukārt Londonas pievārtē Breknelā dzīvojošais Andris Cielēns pauž, ka attieksme pret iebraucējiem nav mainījusies. Briti esot pārāk aizņemti, lai par to domātu – visvairāk viņus satraucot straujais mārciņas kritums, kas tomēr pamatīgi atspoguļojas pašu ienākumos.

Aptaujātie latvieši atzīst – ir neziņa par tālāko situāciju. Lai gan pagaidām ir nosacīti mierīgi, tomēr izslēgt iespēju, ka varētu sākties arī kādas sadursmes, nevar. Katrā ziņā esot skaidrs, ka Lielbritānija un arī Eiropa ir pārmaiņu priekšā, un tās izjutīs arī parastie iedzīvotāji, ne tikai politiķi un biznesmeņi.

Ludmila Glazunova

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/