Eksperti: Ekonomiskā attīstība var notikt uz ārējā pieprasījuma un izmaksu optimizācijas rēķina

Eksperti, kas piedalījās pagājušajā nedēļā notikušajā Raidla Lejiņš & Norcous organizētajā 3. Baltijas komercdarbības konferencē, atzina, ka Latvijas ekonomiskā attīstība var notikt tikai uz ārējā pieprasījuma un izmaksu optimizācijas rēķina, kā arī vienkāršojot un paātrinot administratīvos un tiesu procesus.

Konferencē piedalījās LR ekonomikas ministrs Artis Kampars, vairāki atzīti ekonomisti, uzņēmēji, nodokļu speciālisti un juristi, kas pauda savu viedokli par pašreiz Latvijā notiekošo, kā arī izklāstīja savu pieredzi, restrukturizējot uzņēmumus krīzes laikā.

Raidla Lejiņš & Norcous vadītājs, zvērināts advokāts Ģirts Lejiņš: „Tēlaini izsakoties, šobrīd mēs visi esam vienā laivā, kas šūpojas vētrā. Mums ātri no šīs vētras – ekonomiskās krīzes kopējiem spēkiem ir jāizkļūst, bet, lai to izdarītu, ir nepieciešama noteiktība, kurp un kā tālāk doties. Šobrīd tādas nav, tādēļ vēlējāmies sapulcināt dažādu nozaru profesionāļus – ekonomistus, finansistus, juristus un uzņēmējus, lai kopā diskutētu par nākotnes perspektīvām un risinājumiem, kā arī uzklausītu cits cita pieredzi.”

Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā prezidents, SIA APEX Investment līdzīpašnieks Džeralds Alens Virts uzsvēra, ka ikvienam uzņēmējam šobrīd savā biznesā būtu jākoncentrējas uz būtiskāko, kā arī jāapzinās un jāprot vadīt riskus. Savukārt AS Kolonna valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Roehlinger kā būtisku traucēkli Latvijas ekonomikas izaugsmei uzsvēra zemo darba ražīgumu un neefektivitāti.

Eksperti minēja arī vairākus šķēršļus, kas šobrīd kavē komercdarbību. Bieži tika minēta birokrātija, kas vēl joprojām nav pietiekami samazināta, lēnā neprognozējamā tiesu darbība, kā arī dažādi likumdošanas trūkumi. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Endziņš minēja arī regulējuma nestabilitāti – biežo normatīvo aktu maiņu, kas traucē uzņēmējiem plānot ilgtermiņā, bet valsts tādējādi nelietderīgi šķērdē līdzekļus. SIA Primekss vadītājs, ekonomists Jānis Ošlejs uzsvēra, ka viena no lielākajām problēmām ir tā, ka šobrīd ir ļoti samazinājies naudas daudzums apgrozībā, līdz ar to vairs nav iespējams nodrošināt ekonomikas apjomu iepriekšējā līmenī.

Raidla, Lejiņš & Norcous pārstāvji uzsvēra, ka šobrīd uzņēmējam visbūtiskākais ir spēja ātri, efektīvi un droši atrisināt radušās problēmas. Tiesu sistēmas darbība ir lēna, dārga un smagnēja, tāpēc ir svarīgi pārzināt un prast pareizi izmantot dažādus alternatīvus strīdu izšķiršanas un naudas atguves risinājumus, kā arī efektīvi aizsargāt un realizēt savas intereses ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs attiecībās ar vietējiem darījumu partneriem. Liela problēma ir darījumu partneru negodprātība. Arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad partneris slēpj vai negodprātīgi atsavina mantu, lai izvairītos no saistību izpildes, slēdz fiktīvus darījumus, cenšas ļaunprātīgi izmantot tiesas un maksātnespējas procesus. Tas, cik lielā mērā Latvijas tiesību sistēma un prakse attīstīsies liberālas un godīgas komercdarbības gultnē, ir atkarīgs no pašu uzņēmēju gribas aizstāvēt sevi tiesas ceļā.

Konferences gaitā izkristalizējās arī vairāki iespējamie risinājumi komercdarbības uzlabošanai krīzes situācijā: mikrouzņēmumu atbalsta programmu realizēšana, piedziņas procesa pilnveidošana, darba ražīguma uzlabošana u.c. Savukārt BICEPS pētnieks Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka šodienas spēles atslēgvārds ir deflācija, kas var ietekmēt tālāko attīstību. Uzņēmējiem viņš iesaka ticēt pieprasījuma spēkam, prasīt piegādātājiem zemākas cenas, samazināt darbinieku algas, kā arī agresīvi samazināt savu pakalpojumu vai preču cenas.

Gandrīz visi konferences lektori uzskatīja, ka Latvijas ekonomika turpmāk var attīstīties tikai uz ārējā pieprasījuma rēķina. Andris Strazds, Nordea bankas vecākais ekonomists, minēja, ka daudz kas būs atkarīgs no tā, vai valstis, kas iepriekš bijušas taupītājas, piemēram, Vācija un Āzijas valstis, tagad sāks savus uzkrājumus tērēt. Viņš arī sacīja, ka Latvijai īpaši nevajadzētu cerēt uz tradicionālo eksporta partneru – Lietuvas un Igaunijas – strauju attīstību, jo arī tās iepriekš ir bijušas valstis, kas tērējušas vairāk nekā pelnījušas un tagad strauji samazina savus tēriņus.

Avots: BNA.lv