Analītiķis: Ir augsta varbūtība, ka pircējus Latvijas obligācijām atrast neizdosies

Latvijas parāda tirgus stabilizācijas mudināta, Valsts kase sākusi meklēt iespēju aizņemties starptautiskajā tirgū, īstenojot Latvijas eiroobligāciju emisiju. Šim nolūkam tiek organizētas tikšanas ar potenciāliem investoriem – 3.decembrī Frankfurtē, 4.decembrī Londonā, 7.-9.decembrī – Ņujorkā un Bostonā. Pārrunas organizē bankas Citigroup un Credit Suisse.

“Lai arī ir grūti prognozēt šo tikšanos rezultātu, kopumā to organizēšana ir pozitīvs fakts. Tomēr ir augsta varbūtība, ka šoreiz pircējus Latvijas eiroobligācijām atrast neizdosies. Par to liecina vairāki aspekti. Pirmkārt, Latvijas kredītreitings ir zemāks par investīciju līmeni. Otrkārt, jāņem vērā fakts, ka Latvija ir uzskatāma par vienu no šī brīža„vājajiem posmiem” pasaules ekonomikā un tāpēc arī ieguldījumi Latvijas papīros tiek uzskatīti par ļoti riskantiem. Arī pasaules finanšu tirgus joprojām ir diezgan nestabils (ko parādīja gadījums ar Dubaiju), un uzticības līmenis ir joprojām zems. Turklāt, Latvijas tēls ārvalstu investoru acīs pēdējā gada laikā ir kļuvis diezgan slikts,” komentē “Hipo Fondi” analītiķis Aleksejs Marčenko.

Faktors, kas pārliecināja Finanšu ministriju par to, ka ir jau pienācis īstais brīdis sākt piesaistīt līdzekļus starptautiskajā parāda tirgū ir stabilizācija Latvijas iekšējā parāda tirgū, kas tika panākta pēdēja mēneša laikā. Pēdējo trīs izsoļu laikā pieprasījums pēc latu parādzīmēm bija ļoti augsts – izsolēs ar konkurējošu cenu piedāvājumu iesniegto pieteikumu apjoms 2-3 reizes pārsniedz izvietojamo parādzīmju apjomu (sīkāk – tabulā). Pie tam, pieprasījumu nemaina arī tas, ka Valsts kase diezgan būtiski samazināja izvietošanas ienesīguma augstāko līmeni – pēdējās izsoles laikā maksimālais ienesīgums 3 mēnešu papīriem sastādīja 7,4%, 6 mēnešu papīriem – 11,3%, 12 mēnešu papīriem – 11,95% (vel 28. oktobrī maksimālie ienesīgumi bija attiecīgi 10,5%, 13,5% un 14,75%).

Īpaši zīmīgi, ka pieauga investoru interese par ilgākiem – 12 mēnešu – papīriem, uzskata A.Marčenko. Ja 28. oktobrī izsolē pieprasījuma attiecība pret piedāvājumu sastādīja 0,32, tad 2. decembrī tā sastādīja jau 2,01 – pie tam vidējais svērtais izvietošanas ienesīgums samazinājās no 14,75% līdz 11,46%. Tas, ka pat pie ienesīgumu samazinājuma interese par salīdzinoši gariem Latvijas papīriem paliek diezgan augsta, iespējams, bija viens no faktoriem, kura dēļ Valsts kase nolēma sākt gatavot eiroobligāciju izvietošanu.

Tomēr labs sniegums, ko demonstrējis iekšējais parādzīmju tirgus pēdējā mēneša laikā, var būt nepietiekamais arguments, lai starptautiskie tirgi noticētu, ka Latvijas finanšu stāvoklis stabilizējās. Latvijas parādzīmju tirgū ienesīgumi joprojām ir salīdzinoši augsti, bet termiņi, lai arī pieauga, joprojām ir īsi. Stabilizācija, kas notika pateicoties budžeta saskaņošanai un pieņemšanai, negarantē, ka nākotnē Latvijā nebūs problēmu finansu sfērā. Tāpēc, iespējams, Valsts kase ir sākusi gatavoties eiroobligāciju emisijai pārāk agri.

Obligāciju emisija būtu pozitīvs solis – Ja Latvijai izdotos izvietot eiroobligācijas starptautiskajā tirgū, tas mudinātu investorus pārskatīt Latvijas valsts risku, un nākotnē palielinātu ārvalstu tiešo investoru interesi par Latviju, kā arī padarītu vieglāku aizņemšanos no ārvalstīm gan Latvijas valstij, gan Latvijas lielajām kompānijām, skaidro A.Marčenko.

Avots: NRA.lv