Finanšu ministrija Einara Repšes (JL) vadībā Valda Dombrovska (JL) valdības laikā no 2009. gada 12. marta līdz 2010. gada 3. novembrim ir paveikusi virkni valstij svarīgu darbu, portālam «Apollo» norāda Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas pārstāvis Aleksis Jarockis.

Kā informējis finanšu ministrs Einars Repše, Finanšu ministrija (FM) priekšroku dos samazināto pievienotās vērtības (PVN) likmju atcelšanai, nevis pamatlikmes celšanai. Pašlaik atbalstāmāks risinājums ir samazināto likmju atcelšana vai vismaz to pietuvināšana 21%, nevis pamatlikmes palielināšana par pāris procentiem.

Piektdien, 24. septembrī finanšu ministrs Einars Repše un FM valsts sekretāra vietnieki tikās ar Eiropas Komisijas Reģionālās politikas komisāru Johanesu Hānu, lai apspriestu Latvijai aktuālus jautājumus par ES finansiālo atbalstu pēc 2013. gada.

Otrdien parakstīti Latvijas un Ziemeļvalstu līgumi par Latvijas aizņemšanās iespēju starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros.

Lai gan iepriekš plānotie nākamā gada budžeta konsolidācijas apjomi ir samazinājušies, var prognozēt, ka veicamais mazinājums nebūs mazāks par 350 miljoniem latu, šodien Nacionālās trīspusējās padomes sēdē (NTSP) uzsvēra finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Piektdien, 13. augustā, finanšu ministrs Einars Repše tikās ar Pasaules Bankas (PB) prezidentu Robertu Zēliku, kas divu dienu oficiālā vizītē ir ieradies Latvijā, lai paustu atbalstu Latvijas strukturālajām reformām, tiktos ar sociālā sektora reformu īstenotājiem un saņēmējiem.

Veiksmīgi noslēdzoties Starptautiskās aizņēmuma programmas pārskata misijai, Eiropas Komisija (EK) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apstiprināja turpmāko sadarbību ar Latviju valsts ekonomikas stabilizēšanā, piešķirot nākamo aizdevuma daļu 300 miljonu eiro apmērā.

Eiropas Savienības Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns otrdien parakstījis jauno Papildu saprašanās memorandu starp ES un Latviju.

Pakāpeniski arvien skaidrāk atsedzas skaudra patiesība, ka krīzes aizsegā bija iecerēts pēdējais cēliens Latvijas valsts uzņēmumu prihvatizācijā. Proti, bija iecerēts piesavināties Latvijas valsts galvenās vērtības, kuras tai ir vēl palikušas – Latvijas lielākos uzņēmumus.

Ikvienā normālā valstī, ja notiek kas ārkārtējs, tad premjerministrs nekavējoties atgriežas savā zemē un risina jautājumus, nepieļaujot nekontrolējamu procesu attīstību. Tā tam jānotiek, un tā notiek. Tikai ne Latvijā. Nedēļā, kad Latvijā tika aizturēta teju vai visa Latvijas lielākā energouzņēmuma vadība, premjers uzskatīja par pareizu distancēties no notikumiem, ļaujot starptautiskajiem tirgiem sākt dragāt Latvijas kredītuzticību.