Tikpat augstprātīgu attieksmi paudusi holdinga grupa Vilnaus Prekyba, kurai pieder Maxima ķēde: kompānija jau tā ir uzņēmusies pārmēru lielu atbildību un pārmetumus nav pelnījusi.

G. Jasinsks, vairākkārt uzsverot, ka „esam atklāti, jo neko noslēpt nevaram”, tomēr nekādu atklātības stundu presei nesniedza. Lielākoties žurnālistu uzdotie jautājumi tā arī palika bez atbildes vai arī tika rosināts sūtīt tos elektroniski. „Tas uz notikušo neattiecas,” skanēja strupa atbilde, kad prese vēlējās noskaidrot situāciju uzņēmumā, attieksmi pret darbiniekiem un citus ar veikala tīklu saistītus jautājumus. Viņš nekādā ziņā negatavojoties demisionēt, kā to darījis Latvijas premjers Valdis Dombrovskis. Lai tā rīkojoties tie, kas jūtas vainīgi, bet viņš varot droši skatīties cilvēkiem acīs, tāpēc neko tamlīdzīgu nedarīšot. Veikala darbinieki darījuši to, kas bijis jādara, un nekādus pārkāpumus neesot pieļāvuši. Notikušais arī nebūšot iemesls tam, lai Maxima apsvērtu iespēju aiziet no Latvijas tirgus. Bet par sociālajos tīklos izsludināto boikota ietekmi uz uzņēmumu neko nezinot teikt, jo tam neesot pievērsta uzmanība.

Neinformēts un nezinošs

G. Jasinsks arī slaucīja rokas nevainībā attiecībā uz būvniecības darbiem, kas notika uz veikala jumta. Par to visa atbildība jāuzņemas valsts vai pašvaldības institūcijām, kas atļāvušas celtniecību un neesot arī vērsušas uzmanību uz jel kādu pārkāpumiem. Viņš gan nenoliedza, ka zinājis, ka ēkai ir konstatēti lieli defekti, taču celtnieki tās iespēju robežās novērsuši. Kura tieši instance atļāvusi būvniecību, neapturot veikala darbību, Maxima Latvija vadītājs nespēja pateikt. Viņš arī nezināja, kam īsti piederēja lielveikala jumts – Homburg Zolitūde vai Maxima. Sākotnēji apgalvoja, ka noteikti ne Maxima, taču, kad tika aprādīts, ka Homburg informējis, ka abiem uzņēmumiem, tad teicās uz to atbildēt rakstiski.

Tāpat nekādus pārmetumus viņš nepieņēma attiecībā uz evakuāciju, kas nenotika par spīti tam, ka ieslēdzās signalizācija. Tā bijusi visai ierasta lieta, ka ik pa laikam bez iemesla ieslēdzas drošības sistēma. Arī būvnieki brīdinājuši veikala darbiniekus, ka tā var notikt būvdarbu laikā. Līdz ar to arī šoreiz tika uzskatīts, ka tā ir viltus trauksme. Katrā ziņā viņš aicinot neizdarīt nekādas pieņēmumus un spekulācijas, jo tiek veikta ekspertīze un pārbaudes, kuru laikā tad arī tiks noskaidrots vainīgais. Tikšot arī pārbaudīti videoieraksti, lai pārliecinātos, vai tiešām rezerves izejas bija aizkrautas ar precēm, bet šobrīd to nevarot ne apgalvot, ne noliegt.

Arī augstākā vadība rausta plecus

Tikpat nekritiski pret notikušo ziņu aģentūrai BNS izteikusies Vilnaus Prekybas vadītāja Jolanta Bivainīte. Viņa paļaujoties uz Maxima Latvija vadības lēmumiem un rīcību. Visi uzņēmuma direktori rīkojoties labi, un nav iemesla uzskatīt, ka traģēdija notikusi Maximas vainas dēļ. To, ka neesot bijusi evakuācija, neesot ko brīnīties, jo to nevajadzēja darīt – ugunsgrēka draudi taču netika konstatēti. Jumts taču sabrucis pavisam citu iemeslu dēļ.

Uzņēmums jau tā esot daudz darījis vispārības labā. Viss tiekot darīts pēc labākās sirdsapziņas. Kad cietušajiem šoks pāriešot, noteikti daudzi atzīšot, ka tikai Maxima palīdzējusi, uzsvērusi J. Bivainīte. Arī G. Jasinsks norādīja, ka uzņēmums gatavs sniegt atbalstu cietušajiem gan morāli, gan finansiāli. Īsti gan viņš nevarēja atbildēt, kā un kad tas notiks, taču šobrīd par to tiekot domāts. Šobrīd advokāti gatavojas vērsties tiesā, pieprasot cietušo vārdā piedzīt no četriem atbildīgajiem (tie šobrīd netiek nosaukti) summu 100 000 latu apmērā.

Runās ārlietu ministru līmenī

Šādi Maximas paziņojumi šokējuši Latvijas sabiedrību. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš šobrīd ir ceļā uz Austrumu partnerības samitu Viļņā, jau brīdinājis Lietuvas ārlietu ministru Linu Linkeviču, ka pārrunās ar viņu G. Jasinska izteikumus, kurus nosaucis par šokējošiem. „Ja nav ko teikt, labāk paklusēt,” aģentūrai LETA paudis ministrs.

Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēmusi izsaukt uz sēdi Maxima akcionārus vai augstāko vadību, lai noskaidrotu uzņēmuma pozīciju par notikušo.

Solās Maximā neiepirkties

Arī eiroparlamentāriete Sandra Kalniete to nosauca par skandalozu attieksmi. Viņai jau sākotnēji šķitis nepieņemami, ka veikala vadība pēc traģēdijas nav ieradusies uz TV tiešraidēm, bet sūtījusi sabiedrisko attiecību cilvēkus, kuri neko nespējuši komentēt. „Es nekad vairs šajā veikalā neiešu, to jau esmu nolēmusi,” pauda S. Kalniete.

Viņas kolēģis Kārlis Šadurskis bija vēl skarbāks. Tā, kā rīkojies G. Jasinsks, par cilvēcisku rīcību nevarot nodēvēt. Viņš piekrītot arī katastrofu medicīnas ekspertam Mārtiņam Šicam, kurš NRA.lv veikala drošības instrukciju nosaucis par „nāvessoda izpildes reglamentu”. Viņam vispār neesot ilūziju par lielveikalu ķēdēs notiekošo, bet Maxima to vidū īpaši izceļoties – viņa paziņas, kas tur strādājuši, nosaukuši to par vergu darbu – gan attieksmes, gan apstākļu dēļ. K. Šadurskis uzsvēra: ja viņam būtu tāda iespēja, atņemtu Maximai tirdzniecības licenci. Iespējams, kad noskaidrošot patiesību, Maxima vairs tik pārliecināta par savu nevainīgumu nebūs.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš šādu Maxima vadības soli atzina kā ļoti nepārdomātu. Uzņēmuma vadības komunikācija esot nesaprotama. Jo, lai nu kā neattaisnotos, tomēr jautājums par signalizācijas ignorēšanu nav atbildēts. „Visā šajā lietā ir vairāk jautājumu un atbilžu. Arī no veikala vadības puses,” teica J. Endziņš.Gintars JasinsksHomburg ZolitūdeJānis EndziņšJolanta BivainīteKārlis ŠadurskisMaxima LatvijaSandra KalnieteValdis DombrovskisVilnaus Prekyba