Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) nenoliedz, ka pasaule var piedzīvot otru krīzes vilni. Tā kā Latvijas ekonomika ir ļoti atkarīga no ekonomiskajiem procesiem pasaulē, tad šādā gadījumā mūsu valstij nav praktisku iespēju izvairīties no vēl viena krīzes viļņa.

Intervijā televīzijai «Bloomberg» Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (JL) norādījis, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanās varētu nozīmēt mazāk taupības nākamā gada budžetā».

Veiksmīgi noslēdzoties Starptautiskās aizņēmuma programmas pārskata misijai, Eiropas Komisija (EK) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apstiprināja turpmāko sadarbību ar Latviju valsts ekonomikas stabilizēšanā, piešķirot nākamo aizdevuma daļu 300 miljonu eiro apmērā.

15. jūlijā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs paziņoja, ka Latvijai vairs nav nepieciešami Valūtas fonda kredīti. Latvija ir aizņēmusies stipri vairāk nekā tai vajadzēja un nevajadzētu turpināt aizņemties no starptautiskajiem donoriem. Latvijas Bankas prezidents pat retoriski vaicāja: “Kāpēc jau pie esošas naudas kontā turpināt aizņemties vēl un vēl?”

Pakāpeniski arvien skaidrāk atsedzas skaudra patiesība, ka krīzes aizsegā bija iecerēts pēdējais cēliens Latvijas valsts uzņēmumu prihvatizācijā. Proti, bija iecerēts piesavināties Latvijas valsts galvenās vērtības, kuras tai ir vēl palikušas – Latvijas lielākos uzņēmumus.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars un ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce šodien tiksies ar Latvenergo vadību un darbinieku pārstāvjiem, lai pārrunātu uzņēmuma nākotnes attīstību.

Ikvienā normālā valstī, ja notiek kas ārkārtējs, tad premjerministrs nekavējoties atgriežas savā zemē un risina jautājumus, nepieļaujot nekontrolējamu procesu attīstību. Tā tam jānotiek, un tā notiek. Tikai ne Latvijā. Nedēļā, kad Latvijā tika aizturēta teju vai visa Latvijas lielākā energouzņēmuma vadība, premjers uzskatīja par pareizu distancēties no notikumiem, ļaujot starptautiskajiem tirgiem sākt dragāt Latvijas kredītuzticību.

Īstu pārliecību premjera Valda Dombrovska (JL) sacītajā tomēr nevar sadzirdēt, runājot par ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) amata saglabāšanu. Viņš gan norāda: «pie tā [lai nosargātu amatu Kamparam] tiek strādāts.»

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotās informācijas par VID administrēto ieņēmumu izpildi 2010. gada piecos mēnešos ir konstatēts, ka ieņēmumu plāns ir pārpildīts. Kopsummā šā gada piecos mēnešos valsts budžeta ieņēmumos, ko administrē VID, tika saņemti 1, 49 miljardi latu, kas veido 102,6% izpildi pret plānu.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padome (NTSP) vakar vienojās, ka arī nākamgad būtu saglabājama 180 latu minimālā alga. Otrdien par šo jautājumu atkārtoti plānojusi lemt valdība.