Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe pacēlusi segas stūrīti no noslēpumainās Latvenergo amatpersonu aizturēšanas lietas. Viņa stāsta, ka kopš pirmdienas birojs veicis 30 kratīšanu un izņēmis 250 000 eiro. Krimināltiesību eksperti KNAB plosīšanos pagaidām komentē piesardzīgi.
“Pašlaik ir aizdomas par 1,13 miljonu eiro (791 000 latu) atmazgāšanu, taču tā ir tikai sākotnējā summa. Tā varētu mainīties,” intervijā Latvijas Radio stāsta J. Strīķe. Līdz šim aizturētas astoņas personas, taču, iespējams, ka KNAB tuvākajā laikā aizturēs vēl kādu. Kas ir šie cilvēki, J. Strīķe neatklāj, vien norāda, ka meklēšanā tiks iesaistīti arī ārvalstu dienesti. Viņa stāsta, ka naudas atmazgāšanā izmantoti darījumi ar nekustamo īpašumu, gan ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi un citi paņēmieni. J. Strīķe nenoliedz, ka Latvenergo vadība un privātpersonas aizturētas saistībā ar TEC–1, TEC–2, Pļaviņu HES projektiem.
Nestandarta shēmas
Krimināltiesību eksperti par KNAB vērienīgo plosīšanos runā izvairīgi. Viņi norāda, ka publiski pieejamā informācija ir nepietiekama, lai precīzi saprastu, kādas shēmas krāpšanā izmantotas. Tomēr KNAB pompozitāte un pārliecība liek domāt, ka gluži bez pamata šī lieta nav. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns pieļauj, ka Latvenergo lietas shēmas izskatās neparastas, nestandarta modelis. “No pieredzes man zināmi daudzi naudas atmazgāšanas varianti, taču pagaidām no pieejamās informācijas šis gadījums neieguļas kādā konkrētā modelī,” saka V. Burkāns.
Kriminologs Andrejs Vilks KNAB noslēpumainību pamato ar lietas nopietnību; lieka informācija varētu kavēt izmeklēšanu. Ņemot vērā J. Strīķes izteikumus, A. Vilks pieļauj, ka Latvenergo iepirkumu konkursos, iespējams, speciāli paaugstinātas projektu izmaksas. Proti, iepirkuma cenas norādītas lielākas nekā materiālu vērtība. “Šādi rodas liekie līdzekļi, kurus varētu legalizēt, piemēram, iegādājoties nekustamo īpašumu,” stāsta A. Vilks.
Noraida personīgās intereses
Iepriekš politologs Filips Rajevskis izteica viedokli, ka KNAB rosīšanās Latvenergo varētu būt saistīta nevis ar energoresursu uzņēmuma pretlikumīgajām darbībām, bet gan biroja iekšējām nesaskaņām. Pēdējo nedēļu laikā plaši tika diskutēts par KNAB šefa Normunda Vilnīša un J. Strīķes nesaskaņām, kuras abi nenoliedza. “Šī lieta tiks atrisināta pēc daudziem gadiem, tāpat kā digitalizācijas process. Šobrīd kādam ir nepieciešama pompozitāte, lai nezaudētu savas pozīcijas,” uzskata politologs. J. Strīķe šādu versiju noraida kā nepamatotu, uzsverot, ka “lēmumu pieņem izmeklētājs, viņu uzrauga prokurors, lēmumus pieņem tiesa. Te runāt par Strīķi un Vilnīti būtu nevietā”.
Cietīs Latvijas tēls
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzskata, ka komisijas iejaukšanās ir pāragra, jo tai trūkst informācijas. “Ne tikai vietējā mērogā, bet arī pasaules kontekstā gan Latvenergo, gan Latvijas kā uzticama partnera tēls cietīs. Tomēr pirms pāragriem secinājumiem jānoskaidro, vai zem lielajiem dūmiem ir arī uguns! KNAB darbības man nešķiet samērīgas, jo diez vai Miķelsona kungs vai Meļko kungs kaut kur muktu no valsts un nesadarbotos ar izmeklēšanu,” saka V. A. Krauklis. Ja KNAB darbības izrādīsies pamatotas, politiķis norāda uz nepieciešamību reorganizēt valsts uzņēmumu uzraudzības sistēmu. “Mēs redzam, ka Ekonomikas ministrija it kā pārrauga Latvenergo, bet dara to absolūti formāli. Personīgi uzskatu, ka labu mērķu virzītā padomju likvidācija nav devusi vēlamo rezultātu,” uzskata V. A. Krauklis.
***
UZZIŅAI
– Aizdomās turamo skaits: 8
– Apsūdzības: naudas atmazgāšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana
– Veiktas: 30 kratīšanas
– Izņemti: 250 000 eiro
– Atmazgātās summas apmērs: 1,13 miljoni latu
– Mahināciju versijas: speciāli paaugstinātas iepirkumu konkursu cenas par šiem līdzekļiem iegādāti nekustamie īpašumi, citi varianti
Autors: Edgars Gertners / NRA.lv
