Ekonomiskās situācijas izraisītā spriedze uzņēmējdarbībā, nodokļu likmju palielināšana vedinājusi speciālistus prognozēt, ka pieaugs izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ināra Pētersone uzsver preventīvo darbu nodokļu administrēšanā. Nodokļu naudas pienesumu gaida valsts budžets, jo tie ir galvenais ieņēmumu avots.
Kādas ir nodokļu administrācijas preventīvās metodes saziņā ar nodokļu maksātāju?
Nodokļu maksātājam jāzina, ka VID ir uzkrāta plaša informācija un, ja viņš deklarācijā ir pieļāvis neprecizitātes vai nepilnības, mēs dodam iespēju tās labot un nokārtot saistības ar valsti, lai rosinātu viņa domāšanu maksāšanas virzienā.
VID tiek iesniegtas deklarācijas, ziņojumi par darbinieku algām – mums ir iespēja šo informāciju apkopot un arī analizēt, gan nozaru, gan reģionu griezumā, gan pēc algas apjoma utt. Šādi nodokļu norises tendencēm sekojam jau trīs gadus, vērtējam arī, kāda tam ir atdeve. Piemēram, ja esam konstatējuši, ka nodokļu maksātājs darbojas, pieņemsim, būvniecībā, un saskaņā ar iesniegtajām deklarācijām šajā uzņēmumā vidējā alga ir 200 latu, bet statistika nozares griezumā vidējo algu rāda 600 vai 700 latu, tad, protams, interesējamies – vai nu zvanām, vai saucam uz pārrunām, kāpēc tādas atšķirības no kolēģu maksājumiem. Turpmāk raugāmies, vai pēc sarunām vidējā alga ir vai nav pieaugusi. Ja ir, tas liecina, ka nodokļu maksātājs VID uzmanības iemeslu sapratis. Ja ne, seko tematiskās pārbaudes vai novērošana. Mēdz gadīties – uzņēmēji ātri reaģē un mēneša laikā nodokļu lietas sakārto un … domā, ka VID viņus aizmirsīs. Jo nereti pēc trim četriem mēnešiem situācija atgriežas vecajās sliedēs. Pēc cikliskas saskares esam pārliecinājušies, ka uzņēmēji vairāk vai mazāk ir sapratuši: VID nodokļu maksāšanas disciplīnu pieskatīs arī turpmāk.
Protams, salīdzinot algas, ņemam vērā, vai nodokļu maksātājs strādā Rīgā vai Latgalē, vidējās algas konkrētajā nozarē un citus kritērijus. Tā darbojamies jau trīs gadus. 2007. gadā panācām, ka tika legalizēti 30 tūkstoši strādājošo, pērn – deviņi tūkstoši. Tie ir uzņēmēji, kurus ar šādām preventīvām metodēm varēja pārliecināt. Šobrīd tādu uzņēmumu ir atlicis maz.
Sliktā ekonomiskā situācija dara uzmanīgus. Piemēram, VID rīcībā esošā statistika par algām liecina: darba devēju grupā, kur algas ir virs 1000 latiem un kur nevarētu būt maksājumi “aploksnēs”, pērn janvārī bija 1029 darba devēji, gada laikā to skaits pakāpeniski pieauga, taču šogad janvārī viņu skaits atkal ir samazinājies līdz pagājušā gada janvāra līmenim. Algu skalā no 500 līdz 1000 latiem pērn janvārī bija 3,6 tūkstoši darba devēju, gada laikā pieauga līdz 4000, šogad arī samazinājās līdz iepriekšējā gada janvāra līmenim. Taču dramatiskākā situācija ir mazo algu grupā, kur maksā minimālo algu un pārējo, visticamāk, “aploksnē”: mazāk par minimālo algu pērn maksāja 35 tūkstoši. Šogad skaits ir pieaudzis līdz 40 tūkstošiem.
Kādi nodokļi aiziet “ēnā”?
Tie, kas saistīti ar neuzskaitītajiem ienākumiem. Juridiskajām personām pievienotās vērtības nodoklis un uzņēmuma ienākuma nodoklis, nodokļi no darba algas, fiziskajām personām – iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Vienīgi jāatceras, ka ne visi ienākumi ir apliekami ar nodokli! Aploksnē algu var ielikt tikai tad, ja ieņēmumi nav atspoguļoti grāmatvedības uzskaitē.
Nodokļu maksātāji, līdz 1. aprīlim steidzot iesniegt gada ienākumu deklarācijas, sastapās ar problēmu, ka tās nevar aizpildīt, jo nav iegūstams darba devēja paziņojums par algas nodokli, piemēram, par līgumdarbu, autordarbiem, šādas sūdzības ir arī par pašvaldību grāmatvedībām. Ja darba devējs nesniedz cilvēkam paziņojumu, vai tas ir risks, ka nav samaksāti nodokļi?
Gluži visos gadījumos tā nevarētu teikt, jo varbūt vienkārši pa pastu sūtītais paziņojums nav nonācis līdz adresātam. Domāju, ka cilvēkam vispirms ir pašam jāseko saviem ienākumiem. Katrs iedzīvotājs var aiziet uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru vai VID nodaļu, kur reģistrēts kā nodokļu maksātājs, palūgt informāciju, kādi ienākumi par viņu ir deklarēti un vai nodokļi ir nomaksāti, kā arī – ko VID par viņu uzkrājis. Likums šādu informāciju atļauj pieprasīt.
Ja cilvēkam ir noslēgts līgums, piemēram, par autoratlīdzību, VID var prasīt, vai tā iestāde, kas mani nodarbināja vai ar kuru esmu noslēdzis autorlīgumu, ir iesniegusi paziņojumu.
Ja VID informācija ir, vai darba devēja pienākums ir sniegt informāciju darītājam?
Jā, darba devējs aizpilda divus paziņojuma eksemplārus – vienu iesniedz darba veicējam, otru sūta VID. Tie ir identiski.
Pirms trim gadiem jūs bijāt darba grupā, kas kopā ar Valsts darba inspekciju izstrādāja priekšlikumus, kā novērst nelegālo nodarbinātību, nodokļu nemaksāšanu. Kāds šim kopdarbam ir rezultāts?
Kad idejas tika apkopotas, pret daudzām iebilda gan darba devēji, gan jo īpaši pašvaldības, tāpēc daudzas labas idejas tika svītrotas. Tomēr atsevišķas ir arī īstenotas. Piemēram, likumos “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir precizēts, kādas ir VID tiesības sarēķināt nodokļus par “aploksni”. Proti, no “aploksnē” ieliktās algas daļas mēs aprēķinām nodokli, un sods par sociālo iemaksu nesamaksāšanu ir trīskāršā apmērā.
Līdzīgi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā ir sakārtotas soda sankcijas. Divās nozarēs – būvniecībā un mežizstrādē – ieviestas nodarbināto apliecības. Mēs tās gribējām arī ieviest tirdzniecībā. Iebilda Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs – tas esot dārgi un radot papildu šķērsli uzņēmējdarbībai.
Ilgstoši debatējām par darbinieku kustību pārskatu. Šobrīd par jebkuru darbinieku, kas tiek pieņemts vai atlaists, VID tiek iesniegts kustības pārskats līdz nākamā mēneša piektajam datumam. Darba inspekcijas priekšlikums bija, ka vajag iesniegt vismaz divas reizes mēnesī. Šajā jautājumā mums viedokļi nesakrita. Manuprāt, nav nozīmes regularitātei, bet gan tam, vai paziņojums tiek iesniegts pirms darba attiecību uzsākšanas vai pēc tam.
Kāda atšķirība?
Paskaidrošu ar piemēru: nodokļu inspektors aiziet uz objektu, runā ar kādu strādājošo, pirms pārbaudes veikšanas paskatījies datu bāzē un atlasījis ziņas par darbiniekiem, kuri konkrētajā uzņēmumā ir nodarbināti, un izrādās – viņš nav reģistrēts VID kā darba ņēmējs. Bet cilvēks apgalvo: tikai no vakardienas vai no aizvakardienas sāku strādāt. Ja šī saruna kādā objektā, pieņemsim, notikusi 2. aprīlī, pēc tās darba devējs līdz 5. maijam iesniegs paziņojumu un strādājošo legalizēs. Lai gan mēs varam domāt, ka viņš te jau gadu strādā. Protams, labi ir, ka vismaz uz priekšu viņš tiks reģistrēts, taču…
Kā pieaugusi VID darbinieku slodze, izskatot nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumus, ko uzņēmējiem kā atbalstu grūtībās iekļāva likumā?
Protams, nodokļu maksātāju pieprasījumi ir pieauguši būtiski. Iepriekš saskaņā ar likumu varēja prasīt termiņa pagarinājumu kārtējam maksājumam un trīs dienas pirms samaksas termiņa. Vecajiem parādiem atlikšanu prasīt nevarēja. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumi paredz – ar 1. janvāri un līdz 1. februārim varēja prasīt samaksas pagarinājumu arī tiem parādiem, kas izveidojušies 2008. gadā. Šo iespēju izmantoja apmēram 2,5 tūkstoši maksātāju vairāk par 40 miljonu latu apmērā. Turklāt iepriekš pagarinājumu varēja piešķirt sākotnēji līdz trim mēnešiem, vēlāk vēl līdz trim, tad pēc grozījumiem – līdz gadam, kā arī pieprasījumu var iesniegt mēneša laikā pēc maksāšanas termiņa iestāšanās. Protams, liela daļa nodokļu maksātāju to izmantoja, jo, ja VID šo termiņa pagarinājumu piešķir, tad tai laikā, kamēr maksātājs parādu nomaksas grafiku ievēro, uz mantu piedziņu vairs nevērš.
Ja izmanto valsts pretimnākšanu uz visu nodokļu maksātāju rēķina, kāda tad ir atbildība?
Uzņēmumam ir maksājumu grafiks. Ja kādu maksājumu nokavē, VID uzreiz interesējas, kāds tam ir iemesls: ja iemesls nav objektīvs, VID var lauzt līgumu. Sekas tam – jāmaksā nokavējuma nauda pilnā apjomā: iepriekšējās vienas ceturtās daļas vietā un par visu periodu, kā arī pamatparāds; tiek uzsākta bezstrīdus piedziņa.
Vai var būt tā, ka uzņēmums strādā, ieņēmumi ir, bet algu darbiniekiem un nodokļus nemaksā?
Tik klaji gluži nav, ka ir strādnieks un par viņu nodokļus nemaksā! Taču gadās arī tā, piemēram, pagājušajā gadā to VID konstatēja un darba devēji 10 tūkstošus tādus “nodarbinātos” legalizēja. Joprojām ir uzņēmumi, kuri reāli strādā, gūst ieņēmumus, bet nav neviena nodarbinātā, turklāt tādu uzņēmumu skaitam ir tendence pieaugt. Salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, to skaits šogad ir divkāršojies – līdz pieciem tūkstošiem. Mūsu valsts likumdošana šādu darbību pieļauj.
Biežāk gan ir tā, ka maksā minimālo algu un nodokļus no minimālās algas vai arī minimālo stundu tarifu likmi. Mēs esam panākuši, ka no 1. janvāra darba devēja ziņojumā tajos gadījumos, ja alga ir mazāka par 180 latiem, ir jānorāda, cik stundas katrs darbinieks ir nostrādājis. Jo daudzi strādā vairākās darbavietās, piemēram, apkopējas, sētnieki. Pēc darba devēja ziņojuma redzam – cilvēka atalgojums ir 100 latu, viņš mēnesī strādājis 60 stundu, tas ir proporcionāli. Taču, ja alga ir 100 latu, bet viņam ir 176 darba stundas, tātad pilns mēnesis, VID interesējas, kāpēc nav ievērots likums. Jo šajā gadījumā jābūt aprēķinātiem vismaz 180 latiem.
Kur tas ir noteikts?
MK noteikumos par darba devēju ziņojumu aizpildīšanu. Pirms tam mums bija plašas diskusijas ar darba devējiem, jo šāda prasība tika uztverta kā kārtējais šķērslis uzņēmējdarbībai. Mēs daļēji piekāpāmies, jo sākotnēji vēlējāmies, lai darba stundas uzrāda visi. Tā kā tam atbalstu neguvām, sadarbības partneri respektēja VID argumentu, ka mums ir jābūt kaut kādai informācijai cīņā pret “aplokšņu” algām, turklāt tas dos iespēju ne tikai efektīvāk izmantot VID resursus, uzreiz neejot pārbaudēs, bet vispirms izanalizējot datus uz vietas, turklāt arī mazāk traucē nodokļu maksātāju. Tāpēc šis nosacījums palika vismaz attiecībā uz tiem, kas darbiniekiem maksā mazāk par minimālo algu.
Budžetā trūkst naudas, un nereti ir grūti izprast iebildumus pret pasākumiem, kas ierobežo izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Jā, visvairāk es neizprotu pašvaldības. Mēs daudzkārt esam tās mēģinājuši ieinteresēt, jo iedzīvotāju ienākuma nodoklis aiziet viņu budžetā. Esam rakstījuši vēstules, lūk, jūsu pašvaldībā strādā tādi uzņēmumi, algas ir tādas un tādas, informējiet mūs, ja ir nelegāla ražotne, kā mēs kopā varētu ietekmēt šī biznesa pārstāvjus legalizēties. Nekad neesam saņēmuši atbildi vai informāciju par nelegālajām ražotnēm vai nodarbinātajiem – ne no vienas pašvaldības. Bet kuram lauku teritorijā ir vislielākā informācija, ja ne pašvaldībām?
Kāds šādai ignorancei ir iemesls?
Tas viņiem kļūstot par apgrūtinājumu – sociālajam budžetam, dažādiem pabalstiem. Jo, ja kāds strādā kaut vai nelegāli, viņš uz pagastu nenāk un naudu neprasa. Manuprāt, tā ir tuvredzīga politika. Cik zinu no masu medijos izskanējušās informācijas, Daugavpilī tālredzīgi strādā pilsētas domes vadītāja Rita Strode. Daugavpilieši ir pieņēmuši saistošos noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu piemērošanu. Piemēram, ja uzņēmumā vidējā darba samaksa ir zemāka nekā pārējiem reģionā un nozarē strādājošiem uzņēmumiem, piešķir mazāku atlaidi. Tie ir preventīvie stimuli. Tos nevar ieviest ne ar vienu likumu, ja katrs nedomā, kā var savu budžetu papildināt.
Valsts mudina iedzīvotājus iesaistīties mazajā biznesā, tostarp pa laikam atklājas, kā indivīda iespējas gādāt par sevi un ģimeni uzņēmumi pārvērš izdevībā nemaksāt nodokļus.
Pakāpeniski tiek sakārtota likumdošana par fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību, strādā, noslēdzot uzņēmuma līgumu, un darba ņēmējiem, kuri strādā, noslēdzot darba līgumu. Mazāka – 15 procentu likme saimnieciskās darbības veicējiem – radīja vilinājumu slēgt uzņēmuma līgumus. Ļoti daudz darba devēju piespieda darbiniekus kļūt par pašnodarbinātajiem. Piemēram, liela daļa ģimenes ārstu palīgu ir piesaistīti kā pašnodarbinātie, kaut arī loģiski saprotams, ka palīgs viens nevar darboties; vai autobusu šoferi – brauc ar uzņēmuma autobusu pēc uzņēmuma izstrādāta maršruta, bet nav noformēti darba attiecībās. Pērn janvārī tika izdarīti grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, nosakot piecas pazīmes, kas pierāda darbinieka tiešo saistību ar darba devēju. Līdz ar to ir vienkāršāk pierādīt, ka savstarpējās attiecības norāda: pastāv darba attiecības.
Ja uzņēmums samaksā šim strādājošajam 100 latu, noslēdzoties gadam, pašnodarbinātajam rezumējošā kārtībā pašam ir jānomaksā nodokļi. Savukārt uzņēmumam nav ne sociālo iemaksu, ne citu šādu izdevumu. Turklāt, ja arī VID konstatēs, ka šāda rīcība nav bijusi pareiza, mēs cilvēkam neko nevarēsim atmaksāt: ja viņš ir pašnodarbinātais, viņam ir cita sociālā nodokļa likme, viņš ir apdrošināts pret citiem riskiem. Un ar atpakaļejošu datumu statusu mainīt nevar. Turklāt tie ir divi dažādi nodokļu maksātāji, katrs ar saviem pienākumiem un tiesībām.
Vai var noteikt, cik daudzi izvairās no nodokļiem?
Nodokļu nemaksāšanu mēdz saistīt ar ēnu ekonomiku. Taču ēnu ekonomika nav tikai nodokļi. Ir arī daudz ienākumu, kas nepakļaujas aplikšanai, – dividendes, kapitāla pieaugums, nekustamā īpašuma nodoklis noteiktos periodos, personīgās mantas pārdošana. Darījumi ar nekustamiem īpašumiem ar atsevišķiem nosacījumiem nodokli neiespaido, bet ēnu ekonomiku ietekmē.
Pērnruden finanšu forumos jūs stāstījāt par tehnoloģijas jaunajām iespējām nodokļu kontrolē?
Jā, tā ir programma “Rasa” – analīzes sistēma, kurā tiek uzkrāta informācija par fiziskām personām un ar kuras palīdzību visa informācija par visām fiziskām personām pēc vienādiem kritērijiem tiek izanalizēta, un atlasītas tās personas, ar kurām VID vajadzētu “pastrādāt” vai nu preventīvi vai veicot kontroles pasākumus. Sistēmu aprobēsim, kad būs ievadītas visas 2008. gada deklarācijas. Riska analīzes sistēma analizēs summēto informāciju: paša iesniegto, darba devēja paziņoto, citus ienākumus, piemēram, honorārus, partijām ziedotās naudas, miljonāru sarakstu, informāciju no Zemesgrāmatām par nekustamiem īpašumiem, CSDD ziņas par mašīnām, kuģiem, jahtām. Tātad apkopojumā būs visa informācija, kas valstī ir un kas saistīta ar cilvēka pirktspēju, ko viņš var un ko nevar atļauties. Informāciju analizēs pēc mūsu pašu izstrādātiem kritērijiem.
Rezultāti vispirms tiks izmantoti preventīvajā darbā. Ja atklāsies fiziskās personas, kurām gada deklarācija bija jāiesniedz, bet tas kādu iemeslu dēļ nav izdarīts, VID nodaļas atgādinās, ka tas ir jāizdara. Vai arī, atklājoties nepilnībām, piemēram, kādi ienākumi nav norādīti, deklarācija būs jāprecizē. Skatīsimies arī nereģistrēto saimniecisko darbību, ja cilvēkam, piemēram, ir 20 dzīvokļi, bet nekur nav parādījies, ka ir veiktas kādas darbības un nodokļi nav maksāti. VID informēs maksātāju un 30 dienu laikā saistības varēs nokārtot, nodokļus nomaksāt. Šī sistēma arī salīdzinās izdevumus un ienākumus. Ja izdevumi būtiski atšķirsies no ienākumiem, sekos audits. Līdz šim mums nebija iespējas izanalizēt visus nodokļu maksātājus un nemaksātājus pēc vienādiem kritērijiem. Tagad – kurus programma atlasīs un kā pārbaudei pakļaujamos saraksta augšgalā noliks, ar tiem arī auditos strādāsim vispirms.
Vai datorprogrammu informācijai, pirms tiks brīdināts nodokļa maksātājs, cilvēks uzmetīs aci, vai nav kāds neloģisms vai aplamība?
Jā, protams, mašīna datus atlasa, bet ar to jāstrādā cilvēka prātam. Gan grāmatvedis var kļūdīties, gan inspektors var kļūdīties. Nevar būt, ka tikai uz datu bāzes pamata mēs sūtām brīdinājumus vai sākam veikt pārbaudes un auditus.
Avots: LV.LV / Lidija Dārziņa
