Komercbanku kontos LB piektdien glabājās 786.3 miljoni latu – krietni vairāk nekā nepieciešams rezervju normas izpildei. Tas arī ir galvenais lata procentu likmju līmeņa pazemināšanās iemesls (visstraujāk protams pazeminājās īstermiņa likmes). No kurienes tirgū ieplūda lati?
Piektdien bija dzēšanas datums valsts vērtspapīriem 49.18 miljonu latu vērtībā (pēc nomināla). Šo piektdien dzēšanas datums būs vērtspapīriem 60.13 miljonu latu vērtībā. Tas liek domāt, ka lata īstermiņa procentu likmes var doties zemākos līmeņos.
Valūtu tirgū nav lielas aktivitātes, bet eiro cena Latvijā pavisam nedaudz pakāpusies (eiro turpina svārstības starp 70 santīmu un grāmatvedības kursa atzīmēm). Pasaulē eiro cena piektdien piedzīvoja strauju lidojumu augšup. Labāki nekā gaidīts ASV IKP dati krietni uzlaboja investoru noskaņojumu un tagad jau šķiet, ka globālajai ekonomikai ļaunākais ir aiz muguras. Tas nozīmē riska apetītes pieaugšanu un dolāru pārdošanu.
Šo mēnesi eiro sāka ar mēģinājumu nostiprināties virs 1.43 dolāru atzīmes. Izredzes labas, kamēr tirgus dalībnieki nepievēršas ASV un eiro zonas ekonomiku nākotnes izredžu salīdzināšanai. Eiro cenu šonedēļ var ietekmēt arī ceturtdien gaidāmā ECB sanāksme.
Dolārs jau piektdienas pēcpusdienā pēc ASV IKP datiem noslīdēja tuvu pie 49 santīmu atzīmes. Šodien risinājās cīņa par šīs atzīmes šķērsošanu. Dolāra pozīcijas iedragāja gan optimisma pieaugums tirgū, gan labas ziņas no Eiropas (un plusi Eiropas akciju tirgos). Eiro zonas iepirkumu menedžeru indekss (PMI) jūlijā bija augstāks nekā gaidīts (46.3 punkti) un šodien bija arī salīdzinoši labas ziņas no banku sektora.
HSBC ziņoja, ka pusgada peļņa ir divas reizes mazāka nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā, bet tā ir lielāka nekā gaidīts, savukārt Barclays peļņa pirmajā pusgadā pieaugusi par 8%, bet, diemžēl, gandrīz dubultojies slikto kredītu skaits. Norakstīt dolāru pavisam vēl ir par agru – šī ir pirmā reakcija uz pazīmēm, ka globālās ekonomikas veselība uzlabojas. Šovakar vēl publicēs ASV ISM ražošanas sektora iepirkumu menedžeru indeksu (gaida pakāpšanos no 44.8 uz 46.2 punktiem).
Mārciņas cena šodien pietuvojās 83 santīmu atzīmei. Par atbalstu vērtības kāpuma kalpoja gan divu Eiropas milžu (HSBC, Barclays) finanšu rezultāti, gan britu ekonomikas dati. Ekonomikas dati rāda, ka britu ražotājiem pirmo reizi kopš pagājušā gada marta cerības uz izaugsmi (PMI indekss jūlijā pārkāpa 50 punktu atzīmi, kas ir robeža starp lejupslīdi un izaugsmi, un sasniedza 50.8 punktus). Viens no svarīgākajiem notikumiem mārciņai šonedēļ ir Anglijas CB ceturtdienas sanāksme. Joprojām netiek gaidītas izmaiņas procentu likmēm, bet uzmanība būs pievērsta kvantitatīvajiem pasākumiem (jeb naudas iepludināšanai tirgū apmaiņā pret vērtspapīriem).
Eiro cena zviedru kronās šodien sasniedza šā gada zemāko līmeni 10.21 kronu rajonā. Optimisma pieaugšana globālajā tirgū, pagājušajā nedēļā publicētie labāki nekā gaidīts Zviedrijas IKP dati (un salīdzinoši klusā Baltija) ir ļāvuši pieaugt kronas cenai gan pret eiro, gan dolāru. Kronas cena Latvijā ir pārkāpusi 6.80 santīmu atzīmi. Tomēr ar kronu pirkšanu ilgtermiņā ir jāuzmanās jo IKP tomēr gada laikā ir samazinājies par 6.2%, bet situācija Baltijā (kas negatīvi ietekmē Zviedrijas bankas) vēl nebūt nav uzlabojusies.
Šveices franks atgriezies pie 46 santīmu atzīmes. Pagājušajā nedēļā optimisms (riska mazināšanās) un Šveices CB brīdinājumi neaizrauties ar franku pirkšanu bija nogremdējuši franka vērtību zemākos līmeņos. Piektdien franks daļu zaudējumu atguma un šodien, pateicoties labiem ekonomikas datiem, tas savas pozīcijas vēl vairāk nostiprināja. Gluži kā eiro zonā un Lielbritānijā arī Šveicē PMI indekss jūlijā ir labāks nekā tika gaidīts (kāpums no 41.8 uz 44.3 punktiem). Rīt uzzināsim Šveices inflācijas datus (tirgus dalībnieki vidēji gaida, ka jūlijā cenas ir samazinājušās gan mēnesī par 0.5%, gan gada griezumā par 1.1%).
Avots: Andris Lāriņš / NORDEA, Andris Jurkevics / BIZNESS.LV
