Apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi augustā auguši par 3.9% gada laikā (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Augusta izaugsmes temps ir straujākais pēdējā pusgada laikā, bet tomēr atpaliek no pērnā gada straujajiem izaugsmes tempiem. Starp lielākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm cienījamus izaugsmes tempus turpina uzrādīt kokrūpniecība, bet pārtikas ražošanā apjomi samazinās jau piekto mēnesi pēc kārtas. Tāpat labi izaugsmes tempi saglabājas tādās apakšnozarēs, kuras mēdz saistīt ar augstāku pievienoto vērtību, piemēram, automobiļu, piekabju un puspiekabju, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā.
Šī gada astoņos mēnešos ražošanas apjomi auguši par 3.1%. Lai arī augusts atnesis straujāku izaugsmi, kopumā pēdējo mēnešu dati apstrādes rūpniecības izredzes uzrādīt kaut uz pusi tik labu sniegumu kā pērn padara blāvākas. Tomēr rūpnieku noskaņojums par nākotnes pieprasījumu aizvien noturas gana optimistiskā līmenī. Novērtējums par pasūtījumiem pēc saražotā ir virs ilgtermiņa vidējā, bet gaidas par ražošanu turpmākajos mēnešos – ap ilgtermiņa vidējo. Iemesls, kādēļ, iespējams, ražošanas apjomu sabremzējums neatspoguļojas augošā ražotāju pesimismā, ir pārdošanas un peļņas iespējas. Lai gan ražošanas apjomu kāpums bremzējas, par apgrozījuma un peļņas rādītājiem lielākoties sūdzēties nevar. Apstrādes rūpniecības apgrozījums šī gada astoņos mēnešos audzis par 8.9%, un uzņēmumu dati liecina, ka peļņas maržas nav būtiski mainījušās, salīdzinot ar pērno gadu. Apgrozījums aug lēnāk nekā pērn (9.8%), bet tā palēninājums ir niecīgs, salīdzinot ar apjomu sabremzējumu. Protams, ir atšķirības starp apakšnozarēm, bet kopumā situācija saglabājas laba.
Tomēr jārēķinās, ka lēnāks ražošanas apjomu kāpums agrāk vai vēlāk atspoguļosies arī vārgākos pārdošanas un peļņas rādītājos. Kapacitātes ierobežojumi liks par sevi aizvien vairāk manīt. Piemēram, darbaspēka trūkuma nozīme kā ražošanu ierobežojošam faktoram arvien pieaug. Otrā ceturkšņa nodarbinātības dati rāda, ka apstrādes rūpniecībā bijis nodarbināto kritums pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Iespējams, citas nozares ar līdzīgu algu līmeni, kuras arī izjūt akūtu vajadzību pēc darbiniekiem, mēģina pārvilināt apstrādes rūpniecībā strādājošos. Tāpēc arī ražotājiem, visticamāk, nāksies pacīnīties par darbiniekiem, kas daļā gadījumu nozīmēs augstākas algas darbiniekiem (un zemākas peļņas maržas uzņēmumiem). Tas varētu arī optimismu nākotnē mazināt.
Linda Vildava, Swedbank ekonomiste
