Tirgū noturīgs pieprasījumu pēc vecākām automašīnām

Jaunās automašīnas Latvijas iedzīvotājiem nav vajadzīgas tādā skaitā, kādā tās grib pārdot dīleri. Tāpēc viņi ķērušies pie aplinkus metodēm sava tirgus paplašināšanai – ar jaunu normatīvu palīdzību samazinot lietoto automašīnu tirgus daļu un vienlaikus vairojot sabiedrībā uzskatu, ka braukt ar vecu mašīnu ir apkaunojoši un kaitīgi.

NRA.lv jau vēstīja, ka Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumos plānoti būtiski jaunievedumi. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tie nepieciešami, lai piekļūtu šīs nozares pelēkajam sektoram.

Savdabīgi, ka grozījumu iniciatīva nākusi no Auto asociācijas, kas pamatā tirgo jaunas un dārgas automašīnas. VID un asociācijas kopīgajā preses konferencē priekšā kā bilde sēdēja MercedesBenz un Maybach tirgotāja Benita Sadauska un stāstīja, cik nesakārtots ir lietoto automašīnu tirgus. Asociācija pieteikusies VID izpalīgos, jo cenšas ielobēt savas biznesa intereses. Savukārt vienīgā organizācija, kas apvieno autoplačus, – Latvijas Lietoto automašīnu tirgotāju asociācija – par plānotajām izmaiņām uzzinājusi tikai tagad, kad grozījumi jau tiek virzīti uzsaukšanai valsts sekretāru sanāksmē. VID gan solās uzklausīt visas ieinteresētās puses. Tas nozīmē, ka sabiedrībai vēl ir iespējas cīnīties par tiesībām nopirkt vecu krāmu par mazu naudu.

Pieprasīti pieredzējuši auto

Ceļu satiksmes drošības direkcijas statistika liecina par noturīgu pieprasījumu tieši pēc vecākām automašīnām. Pērn gandrīz 40% pirmoreiz reģistrēto automašīnu bija vecākas par 11 gadiem un 30% bija sešus līdz desmit gadus vecas. Tikmēr jaunas mašīnas līdz divu gadu vecumam bija 22% un nullīšu, protams, vēl daudz mazāk. Tas tāpēc, ka pirmā gada laikā pēc izbraukšanas no autosalona mašīnas vērtība krītas par 30%. Tikai retais var atļauties apmaksāt tādu izšķērdību. Vienīgā alternatīva ir parādsaistību uzņemšanās, un šādā ziņā jaunu automašīnu tirdzniecība ir ļoti līdzīga ātrajiem kredītiem, kas rokās dodas ar brīnišķu vieglumu, bet ikmēneša maksājumi pārvēršas gadiem ilgā maksāšanā.

Viens no jauno automašīnu tirgotāju mārketinga jājamzirdziņiem ir vides saudzēšana. Jaunās mašīnas jāpērk, jo tās esot taupīgākas, izmešu līmenis zemāks. Taču te jāatgādina Eiropas Komisijas nesenie pārmetumi autobūves industrijai, kas pēdējās desmitgadēs nav spējusi sasniegt vērā ņemamu attīstību. Ražotāju deklarētos parametrus mašīnas sasniedz, tikai iespīlētas kontroles stendos. Tikmēr ielās izmešu līmenis un degvielas patēriņš ir daudzkārt lielāks par papīros uzrādīto. Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis skaidro, ka jauna mašīna jāpērk, ja tā ir neliela un efektīva. Turpretim lieli biznesa klases vāģi nav nedz videi draudzīgi, nedz ilgtspējīgi. Cenu gan tiem var uzskrūvēt vājprātīgu.

Par tiesībām uz huļiganku!

Laukos viena no populārākajām automašīnām ir Volkswagen Golf jeb tā dēvētā huļiganka. Viegli remontējama. Lēta. Trešo paaudzi var nopirkt zem 1000 eiro. Ja Ministru kabineta noteikumos tiks ieviesta norma par obligātām automašīnas drošības sistēmu pārbaudēm pie pārdošanas, cena augs par 100–200 eiro. Un arī visiem citiem lietotajiem autiņiem, ko tirgo autoplačos. Tā sarēķinājis Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas prezidents Uģis Vītols. ABS, EPS, drošības spilvenu un citu sistēmu tehniskajai pārbaudei nepieciešamas specifiskas iekārtas, kas pamatā atrodamas dīleru autoservisos. Tādējādi jauno automašīnu tirgotāji nodrošinās sev klientu pieplūdumu un iespēju pajautāt – nu ko tu ar to veco vāģi čakarējies. Paņem labāk uz nomaksu jaunu un skaistu! Noteikumu projektā esot iestrādāti vēl vairāki punkti, kas drīzāk izskatās pēc kāda tālredzīga zemteksta.

Pelēkie kļūs pelēkāki

Kas tagad notiks ar autoplaču biznesu? U. Vītols pieļauj, ka tie, kas jau tagad dzīvojas pelēkajā biznesa nišā, kļūs vēl pelēkāki, savukārt godīgajiem būs grūti. Uzplauks tirdzniecība no rokas rokā. U. Vītols stāsta, ka savulaik lietoto auto nozare jau pārdzīvojusi vienu dīleru uzbrukumu. Valdība no ārzemēm ievestajām lietotajām mašīnām uzlika milzīgu reģistrācijas nodokli – it kā tāpēc, ka tās ir videi nedraudzīgas, bet patiesībā, lai pārdalītu tirgu par labu jauno mašīnu dīleriem. Čiks no tā vien sanāca, jo lietoto auto tirgus praktiski apstājās, bet arī jaunās mašīnas vairāk nepirka. Nozare gan centās pielāgoties, ieveda virsbūves un tad Latvijā atkal kopā skrūvēja. Tomēr nevienam šis eksperiments labumu nedeva un nodoklis atkal tika samazināts. Rezumējot gaidāmās izmaiņas nozares galvenajā dokumentā, U. Vītols secina: «VID interese par lietoto automašīnu tirgus nozari ir pamatota un saprotama. Arī CSDD priekšlikumi vērsti uz nozares sakārtošanu. Taču dīleri jaunajos noteikumos cenšas ielikt dziļu viltību, lai pārdalītu tirgu sev par labu.» Un te vēlreiz jāatgādina, ka jaunu mašīnu var atļauties nopirkt tikai niecīga Latvijas sabiedrības daļa. Lielajam vairumam interesē huļigankas līdzinieces.

Reģistrēto vieglo automobiļu skaits pēc vecuma uz 01.01.2015.

11 gadu un vairāk: 472 170 jeb 71,8%

No 6 līdz 10 gadiem: 135 161 jeb 20,5%

No 3 līdz 5 gadiem: 30 106 jeb 4,6%

Līdz 2 gadiem: 20 362 jeb 3,1%

Kopā: 657 799 jeb 100%

Dati: CSDD

Imants Vīksne

  • deni2s

    Labrīt! Kopš kura laika golfs tiek saukts par “huļiganku”? Līdz šim, cik zinu, tas bija bmw e30. Liecina par autora nekompetenci un liek apšaubīt visu pārējo sarakstīto…