Pērn Latvijas ekonomika pat nedaudz pārspējusi 2017.gada sniegumu un auga par 4.8%. Tas ir straujākais pieaugums pēdējo septiņu gadu laikā un straujākā izaugsme Baltijas valstu starpā. Tas nozīmē, ka turpinās ienākumu izlīdzināšanās gan ar kaimiņiem, gan ar citām ES valstīm. Priecē arī tas, ka izaugsme Latvijā ir plaša – aug gandrīz visas nozares. Pērn strauji auga arī produktu nodokļu ieņēmumi, kas arī paātrināja iekšzemes kopprodukta izaugsmi.
Līdere nozaru starpā neapšaubāmi ir bijusi būvniecība, kur izaugsmi virzīja gan Eiropas Savienības fondu projektu raitāka ieviešana, gan citas publiskās un arī privātās investīcijas – gan mājokļu segmentā, gan arī inženierbūvju un nedzīvojamo būvju segmentā. Jāsaka gan, ka būvniecības izaugsme nedaudz sabremzējās pērnā gada otrajā pusē un arī turpinās bremzēties, jo akūtāki kļūst gan darbaspēka un kapacitātes ierobežojumi, gan ES fondu plūsma šogad vairs tik strauji nepalielināsies. Līdz ar būvniecības izaugsmes bremzēšanos, pierims arī investīciju kāpums.
Otrais straujāk augošais sektors ir bijis informācijas un komunikācijas pakalpojumi, kur arī ir skaidri jūtams darbinieku deficīts. Līdz ar to arī šai nozarei būs grūti ilgstoši noturēt divciparu izaugsmes skaitļus. Arī spēcīgs kāpums transportā ir pozitīvi vērtējams, bet diez vai to būs iespējams noturēt arī šogad, ņemot vērā lēnāku izaugsmi pasaulē un Krievijas kravu virzīšanu uz savām ostām.
Savukārt divas lielākās Latvijas nozares, tirdzniecība un apstrādes rūpniecība, auga lēnāk jau pērn, tāpēc, visticamāk, pašreizējos izaugsmes tempus varēs noturēt arī šogad. Krītošais bezdarbs un darbaspēka trūkums turpinās uzturēt spēcīgu ienākumu kāpumu, kas palīdzēs mājsaimniecību patēriņam, mazumtirdzniecībai un dažādiem pakalpojumu sniedzējiem. Ražotāji turpina diezgan sekmīgi investēt automatizācijā un pat pie lēnākas izaugsmes pasaulē ir spējīgi turpināt kāpināt savus pārdošanas apjomus. Jāsaka gan, ka visās nozarēs darbaspēka izmaksu kāpums turpinās spiest uzņēmumu rentabilitāti uz leju. Pagaidām uzņēmumi ir spējuši noturēt gan savas eksporta tirgus daļas, gan savu pelnītspēju.
Ņemot vērā iekšējos ierobežojumus un lēnāku izaugsmi pasaulē, gaidāms, ka šogad Latvijas ekonomika augs lēnāk, jau ap 3%. Nenoteiktība pasaulē gan ir liela, risku ir daudz, un izaugsme var bremzēties arī straujāk. Pagaidām Latvijas ekonomika gan diezgan labi spītē pasaules vētrām.
Lija Strašuna, Swedbank Latvija galvenā ekonomiste
