Saistībā ar dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projektu saņemtas aptuveni 600 sūdzības

Saistībā ar Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projektu saņemtas aptuveni 600 sūdzības, ceturtdien LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atklāja Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukševics.

“Birojs ir saņēmis aptuveni 600 dažādu iesniegumu, priekšlikumu, ierosinājumu un sūdzību,” pastāstīja Lukševics, norādot, ka galvenas sūdzības saistītas ar aicinājumu pavirzīt līniju prom no īpašuma.

Viņš gan norāda, ka visi nekad nebūs apmierināti ar projektu, taču birojs pašlaik strādājot pie tā, lai cilvēkus pēc iespējas mazāk skartu jaunās dzelzceļa līnijas izveide.

Lukševics norāda, ka nenoliedzami “Rail Baltica” projekts ietekmēs simtiem cilvēku, taču to, cik daudziem no tiem paliks rūgtuma sajūta, būs atkarīga no tā, kādi būs gala rezultāti projekta realizācijas mehānisma.

Vienlaikus gan viņš atzīst, ka zemes īpašniekus interesē arī kompensāciju jautājums, kas tad arī varētu kļūt par noteicošu tam, cik daudzi cilvēki paliks neapmierināti ar projektu.

Jau ziņots, ka “Rail Baltica” projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).

“Rail Baltica” trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.

  • Jānis Labrencis

    Nesaprotu, kāpēc dzelzceļa līnijai obligāti jāiet gar lidostu? Vai tādēļ, ja kāds nepareizi atlido, tad pa dzezceļu var braukt atpakaļ? Varbūt vienkāršāk būtu no lidostas uz pilsētu izbūvēt jaunu ātrgaitas tramvaja līniju. To tad ērti varētu iekļaut kopējā pilsētas sabiedriskā transporta tīklā.