Šā gada pirmajā pusē Latvijas ostās turpinājās lēna pārkrauto kravu kopapjoma lejupslīde, bet atsevišķu kravu veidu, kā arī pasažieru daudzuma pieaugums.
Satiksmes ministrija apkopojusi visu Latvijas ostu darbības rādītājus un aprēķinājusi, ka sešos mēnešos pārkrauti 30,8 miljoni tonnu kravu. Tas ir kritums par 4,3% attiecībā pret pagājušā gada pirmo pusi. Trīs lielās ostas Rīgā, Ventspilī un Liepājā nodrošinājušas 30,2 miljonus tonnu no kopējā apgrozījuma.
Kravu kopapjoma sarukuma temps nav mainījies kopš pērnā gada, kad kravu daudzuma samazināšanās par nepilniem trijiem procentiem šķita darba uzvara uz kopējā Latvijas tautsaimniecības fona, kur daudzus sarukuma apjomus izteica divciparu skaitļi. Tagad kopējā situācija šķiet stabilizējusies. Iekšzemes kopprodukts ir aprēķināts pagaidām tikai par 1. ceturksni, un tas izrādījās par 6% mazāks nekā pagājušā gada 1. ceturksnī.
Šogad turpinājās kravu kopapjoma pārdale starp Rīgas un Ventspils ostām par labu Rīgai. Pagājušajā gadā Rīgas osta saglabāja izaugsmi kaut par 0,5%, kamēr Ventspils zaudēja 7%. Šogad no trijām lielajām ostām, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusi, kravu apjomus nav izdevies palielināt nevienai ostai. Rīgai kritums par 1,5% un 14,6 miljoni tonnu kravu, bet Ventspilij kritums par 8,3% un 13,6 miljoni tonnu kravu. Liepājā krituma temps analogs Rīgai un pārkrauti divi miljoni tonnu kravu.
Sarukumu nosaka beramkravu (pamatā ogļu) un lejamkravu (pamatā naftas un tās produktu) apjoma sarukums. Līdz ar to saprotams, kāpēc būtiskākais kravu apgrozījuma kritums piedzīvots Ventspilī. Tieši naftu un tās produktus Krievija cenšas novirzīt uz savām ostām par katru cenu. Tas Krievijai vieglāk izdarāms, ja naftas cenas kāpj vai vismaz nekrīt. Sava loma ir arī tam, ka ekonomiskā izaugsme ar energoresursu patēriņa kāpumu turpinās Ķīnā, kas pavērš Krievijas naftas un ogļu eksporta virzienu no rietumiem uz austrumiem.
Beramkravām (oglēm) ar 14,6 miljoniem tonnu gan palikusi pirmā vieta kravu apjoma ziņā. Lejamkravu apjoms sarucis par 21,4%, atstājot Latvijas ostām 10,94 miljonus tonnu kravu.
Kravu kopapjoma kritums var arī nenozīmēt ostu uzņēmumu un ostu ieņēmumu kritumu. “Uzņēmēji saka: ja par tonnu beramkravas pārkraušanu nopelnu trīs eiro, tad par konteinerkravu – 12 eiro tonnā. Četrreiz augstāki ienākumi. Protams, ka uzņēmējs dos priekšroku citam biznesam,” stāsta Rīgas brīvostas Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors Vladimirs Makarovs.
V. Makarovs vērsa uzmanību uz to, ka Klaipēdas osta savu kravu apgrozījumu var daudz lielākā mērā balstīt uz Lietuvā ražotām precēm, kamēr Latvijas ostām jāsadarbojas ar daudz tālākiem kravu īpašniekiem un pārvadātājiem. “Lietuvas pārstāvji ir atklāti pateikuši, ka 66% Klaipēdas ostā pārkrauto kravu apjoms ir Lietuvas izcelsmes, domāju, ka es melošu, ja teikšu, ka Rīgas ostā kaut vai 20% kravu ir Latvijas izcelsmes. Domāju – krietni mazāk. Latvijai pašai jāiemācās kaut ko eksportēt,” aicināja V. Makarovs.
Tajā pašā laikā lietuvieši ir parādījuši savas spējas iespiesties arī naftas tranzītā. Vismaz pēc preses ziņām, Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcai Venecuēlas nafta divu 80 000 tonnu tankkuģu apjomā šomēnes tikšot piegādāta caur Klaipēdu.
Vietējās izcelsmes kravu pieaugums fiksēts koksnes segmentā – kāpums par 85% nodrošinājis 2,58 miljonus pārkraujamu tonnu un arī to, ka Latvijas valstij piederošais uzņēmums Latvijas valsts meži ir zaudējis Starptautisko meža apsaimniekošanas sertifikātu (FSC). Latvijas valsts tagad izcērt savus mežus kā jebkura Starptautiskā valūtas fonda parādniece, kas spējīga apmaksāt parādus tikai uz dabas bagātību izpārdošanas rēķina.
Jūtams pieaugums ir bijis pārkrauto konteineru skaitā – pieaugums par 31,6% devis 115 901 konteineru.
Ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos Eiropā varētu izskaidrot jūras pasažieru – pamatā tūristu – skaita pieaugumu. Rīgā pa jūras ceļu iebraukušo un izbraukušo cilvēku kopskaits šā gada pirmajā pusē pieaudzis par 10,9% un sasniedzis 323 400. Jūras pasažieru procentuālais pieaugums Ventspilī bijis pat 33%, bet pasažieru kopskaits sasniedzis 8156 cilvēkus. Liepājā arī pasažieru vēl pa kārtu mazāk – 1178 cilvēki (pieejams piecu mēnešu rādītājs). Visas lielās ostas norāda, ka paplašinājusies tajās strādājošo prāmju līniju darbība.
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv
