Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada maijā Latvijas preču eksports sasniedza 1,74 miljardus eiro, kas bija par 6,9% vairāk nekā pirms gada. Imports pieauga straujāk – par 9,6%, sasniedzot 2,12 miljardus eiro, tādēļ ārējās tirdzniecības bilancē veidojās 374,0 miljonu eiro deficīts. Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums maijā sasniedza 3,86 miljardus eiro jeb par 8,4% vairāk nekā pirms gada.
Šā gada pirmajos piecos mēnešos eksports sasniedza 8,72 miljardus eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Lielāko devumu eksporta kāpumam maijā nodrošināja minerālprodukti, kuru eksporta vērtība gada laikā pieauga par 59,8%. Straujo kāpumu galvenokārt noteica minerālā kurināmā, naftas produktu un elektroenerģijas eksporta pieaugums. Vienlaikus līdzīgs kāpums bija vērojams arī importa pusē (+ 56,0%), kas kopā ar lielajiem tirdzniecības apjomiem norāda uz būtisku reeksporta komponenti šajā preču grupā.
Būtiski palielinājās arī mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports (+ 11,6%), augu valsts produktu eksports (+ 27,7%) un pārtikas rūpniecības ražojumu eksports (+ 8,2%). Savukārt parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 15,6%.
Starp lielākajām eksporta precēm joprojām dominē koksne un tās izstrādājumi, kas veidoja 13,9% no kopējā eksporta. Tai seko minerālais kurināmais un naftas produkti (12,5%) un elektroierīces un elektroiekārtas (10,6%). Īpaši straujš pieaugums bija minerālā kurināmā un naftas produktu eksportam, kura vērtība gada laikā palielinājās par 65,1%. Šo kāpumu lielā mērā noteica aromātisko ogļūdeņražu maisījumu un elektroenerģijas eksporta pieaugums.
Lai gan eksporta pieaugums saglabājas mērens, tas ir pozitīvs signāls laikā, kad globālajā ekonomikā joprojām dominē augsta nenoteiktība un lēnāka tirdzniecības izaugsme. Pozitīvi, ka eksporta pieaugumu atbalsta arī apstrādes rūpniecības rezultāti. Maijā apstrādes rūpniecības izlaide pieauga par 6,1%, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo četru gadu laikā. Īpaši strauji pieauga kokrūpniecība, pārtikas produktu, metālizstrādājumu, kā arī datoru un elektronisko iekārtu ražošana, kas veido nozīmīgu Latvijas eksporta daļu.
Latvijas eksports tradicionāli ir cieši saistīts ar Eiropas Savienības tirgu. Maijā uz ES valstīm tika realizēti vairāk nekā 70% no visa eksporta, un gada laikā eksporta vērtība uz ES palielinājās par 10,7%. Lielākie eksporta partneri bija Lietuva (18,9% no kopējā eksporta), Igaunija (10,6%), Vācija (6,8%) un Polija (5,0%).
Ārējā vide gan saglabājas sarežģīta. Lai arī Eiropas Komisijas ekonomikas sentimenta indikators jūnijā pret maiju nedaudz uzlabojās gan ES (no 93,8 uz 95,1), gan eirozonā (no 93,7 uz 95,0), tas joprojām ir zem ilgtermiņa vidējā līmeņa, liecinot par piesardzīgu uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu. Vienlaikus būtisku nenoteiktību rada situācija Tuvajos Austrumos. Ģeopolitiskā situācijā Tuvajos Austrumos un traucējumi kuģošanā Hormuza šaurumā turpina ietekmēt energoresursu tirgus un uztur svārstīgumu naftas cenās.
Finanšu ministrijas vērtējumā maija dati apliecina Latvijas eksporta noturību sarežģītos ārējos apstākļos. Izaugsmi veicina gan rūpniecības aktivitātes uzlabošanās, gan pieprasījums Eiropas tirgos. Vienlaikus būtisku devumu joprojām nodrošina minerālprodukti un energoresursu cenu faktori, kuru ietekme gan mēdz būt svārstīga, gan ietver sevī reeksporta komponenti. Tādēļ turpmākajos mēnešos eksporta attīstību lielā mērā noteiks situācija Eiropas ekonomikā, ģeopolitiskie notikumi un energoresursu cenu dinamika pasaulē.
