Ja nemainīs pašreizējo maksātnespējas likuma redakciju, tas atstās negatīvu iespaidu uz kreditēšanas tirgu gan jaunajiem kredītiem, gan jau izsniegto kredītlīniju pagarināšanu un sāpīgi skars studiju kredītu piešķiršanu.
Izskatot otrreizējai caurlūkošanai nodoto likumu, politiķiem jāatrod tāds risinājums, lai likums sniegtu palīdzību tai sabiedrības daļai, kuriem ir grūtības norēķināties par vienīgajam mājoklim ņemto kredītu, bet vienlaikus nepieļautu vienkāršotu un vilinošu parādu atlaišanas procedūru cilvēkiem, kuri veikuši nereģistrētu uzņēmējdarbību un nav maksājuši nodokļus.
Valsts prezidents Valdis Zatlers nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Maksātnespējas likumu. Galvenie iebildumi likumā ir par fiziskas personas maksātnespējas procesu.
Saeimas pieņemtā likuma redakcija paredz vienkāršotu un īsu maksātnespējas procesu un iespēju 2,5 gadu laikā atbrīvoties no parāda saistībām. Taču šāda likuma redakcija paredz vienādu attieksmi gan pret tiem, kuri ņēmuši kredītu vienīgā mājokļa iegādei un tagad ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ nespēj norēķināties, gan pret tiem, kuri iepriekšējos gados veikuši nereģistrētu uzņēmējdarbību un nodarbojušies ar nekustamo īpašumu darījumiem. Turklāt likuma tapšanas gaitā nav izvērtēts, kādu iespaidu tas atstās uz Latvijas tautsaimniecību kopumā.
Latvijas Komercbanku asociācija uzskata, ka pašreiz piedāvātā likuma redakcija, kas paredz visas mantas pārdošanu pusgada laikā un divu gadu parādu nolīdzināšanas periodu, atvēlot šajā laikā trešo daļu no ienākumiem parādu segšanai, būtu piemērojama tiem kredītņēmējiem, kuri ņēmuši kredītu vienīgā mājokļa iegādei līdz 100 000 eiro. Savukārt tiem, kuri kredītā iegādājušies vairākus nekustamos īpašumus ar mērķi tos pārdot, piemērojama četru gadu parāda nolīdzināšanas procedūra, nosakot, ka ikmēneša maksājums nedrīkst būt zemāks par 180 latiem. Nedrīkst būt situācija, ka 95% godprātīgie vienīgā mājokļa īpašnieki sedz 5% spekulantu neveiksmes.
Ja paliks spēkā esošā likuma redakcija:
1) paredzams straujš kredīta procentu kāpums (pat līdz 25% un vairāk līmenim hipotekārajiem kredītiem);
2) kredīti kļūs nepieejamāki, jo bankas prasīs lielāku paša kredītņēmēja līdzdalību, vismaz 50% apmērā;
3) apdraudēti ir visi kredīti, kuriem kā nodrošinājums kalpo privātpersonas galvojums, tai skaitā kredīti mikrouzņēmumiem (aptuveni 20 000), kurus galvojuši uzņēmumu īpašnieki vai radinieki;
4) bankas var nepagarināt jau izsniegtās kredītlīnijas un pieprasīt nekavējošu to atmaksu;
5) palielināsies studentu un studējošo kredītu (aptuveni 80 000) procentu likmes un tie kļūs nepieejamāki.
Pašreizējā likuma redakcija, kuru aktīvi lobē divi politiskie spēki – Tautas partija un Saskaņas centrs – aizstāv iepriekšējo gadu neveiksmīgo spekulantu intereses, kuri tādā veidā mēģina savas neveiksmes novelt uz banku pleciem. Ne velti aktīvākie likuma aizstāvji ir Latvijas kredītņēmēju apvienība, kuras vadītājs Ainārs Gorenko pats ir nekustamo īpašumu spekulants ar parādsaistībām vairāk nekā pusmiljona latu apmērā.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, ir svarīgi, lai likumi netiktu pieņemti populistisku mērķu vadīti. Pieaug Valsts prezidenta loma pirms likuma izsludināšanas izvērtēt tā kvalitāti un ietekmi uz tautsaimniecības attīstību kopumā.
Autors: Kristaps Kārkliņš / NRA.lv
