Lai gan eksperti norāda, ka pasaulē vērojamas pirmās krīzes stabilizēšanās pazīmes, Latvija tik ātri no krīzes, visticamāk, neizķepurosies, un rūpniecība tuvākā perspektīvā saglabās savu lejupslīdi.
“Krīze ir ievilkusies un paspējusi nogurdināt gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus. Tikmēr pasaulē pastiprināta uzmanība ir pievērsta lielvaru politiķu apņēmībai panākt vienprātību un veikt reālus pasākumus situācijas stabilizēšanai. Taču pasaulē pamazām jau parādās pirmās pazīmes, kas varētu liecināt, ka lejupslīde varētu būt sevi izsmēlusi un sākusi stabilizēties,” uzsvēra SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Pēc viņa minētā, piemēram, indekss, pēc kura mēra Ķīnas rūpniecības aktivitāti, martā ir uzrādījis kāpumu, kas liecina par jaunu pasūtījumu un izlaides pieaugumu. Neraugoties uz kraso auto tirgus kritumu, piesardzīgu optimismu pauduši autoražotāji. Viņi atzinuši, ka tirgus varētu būt sasniedzis zemāko punktu vai ir tuvu tam. Atdevi uzrāda Vācijas valdības jaunu auto iegādes veicinošie pasākumi. “Pagaidām šie signāli gan vērtējami piesardzīgi. Kopumā tas atbilst vispārējam vērtējumam, ka pasaules ekonomikas dziļākais kritums tiks sasniegts šogad un līdz ar nākamo gadu situācija pamazām stabilizēsies,” norādīja D. Gašpuitis.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī rūpniecības produkcijas izlaide (faktiskajās cenās) bija 287,8 miljoni latu, kas salīdzinājumā ar janvāri ir par 0,5 procentiem mazāk, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada tādu pašu periodu – pat par 24,2 procentiem mazāk.
Februārī lielākais ražošanas apjoma kritums – par 13,9 procentiem – bija kuģu un laivu būvē, dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošanā, apģērbu ražošana samazinājusies par 13,5 procentiem, papīra un papīra izstrādājumu ražošana – par 12,1 procentu.
Savukārt produkcijas izlaide palielinājās automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 17,9 procentiem, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 16,2 procentiem, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 5,6 procentiem, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 2,7 procentiem un metālu ražošanā – par 2,4 procentiem.
Gada laikā lielākais rūpniecības produkcijas izlaides samazinājums – par 61,1 procentu – bija tekstilizstrādājumu ražošanā. Automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošana samazinājusies par 59,2 procentiem, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana – par 48 procentiem.
***
Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts:
– Latvijas rūpniecība tuvākā perspektīvā saglabās savu lejupslīdi, jo to veidos līdzšinējie faktori. Zema konkurētspēja, ārējie tirgi sašaurinās, sīva konkurence tajos, pirktspējas kritums, samazinās produkcijas cena. Turpmāk nopietni jāturpina darbs pie konkurētspējas celšanas un izmaksu optimizācijas, kā arī pie jaunu produktu izstrādes. Būtiski ir sekot ziņām pasaulē un nepalaist garām pozitīvās izmaiņas Latvijas nozīmīgākajos tirgos. Tikmēr atbildīgajām institūcijām ir jāsasparojas, lai savu darbību uzsāktu uzņēmējdarbību veicinošie pasākumi, īpaši uzņēmējiem nepieciešamās eksporta garantijas. Jāpiebilst, ka atsevišķas valstis, kuras straujajos izaugsmes gados veidoja sabalansētu izaugsmi, piedzīvos mazāku kritumu un ātrāku situācijas uzlabošanos. Taču ne mazums Viduseiropas un Austrumeiropas valstu, tai skaitā Latvija, būs spiestas vēl ilgi dzert rūgtās zāles pret pārmērību laikā iekrātajām kaitēm.
Dainis Stikuts, Swedbank vecākais ekonomists:
– Rūpniecības produkcijas izlaides kritums seko ārējā un iekšējā pieprasījuma samazinājumam. Pasaules pieprasījuma kritums negatīvi iespaido visas pasaules valstis. Savukārt Baltijas valstis pieprasījumu izjūt pirmās, jo to rūpniecība ir vairāk specializējusies un pamatā neražo gala produktu.
Lai gan Latvijas rūpniecības izlaides mēneša kritums (-0,5%) ir mazāks nekā janvārī (-11,2%), tas vēl nedod pilnīgu pārliecību, ka izlaides zemākais punkts ir tuvu.
Taču jādomā, ka tālāka apjomu samazināšanās, ja tā notiks, būs daudz lēnāka. Pasaules pieprasījuma prognozes un Latvijas iekšējā pieprasījuma dinamika liedz cerēt uz strauju situācijas uzlabošanos. Iekšējais pieprasījums samazināsies tik ilgi, cik patērētājiem būs neskaidrība par savu nākotni.
Pasaules pieprasījumu Latvija nevar ietekmēt, bet noskaņojumu mūsu valstī ir iespējams ietekmēt, valdībai rīkojoties tā, lai iedzīvotāji saredzētu gaismu tuneļa galā.
Avots: www.nra.lv / Ilze Šteinfelde
Foto: www.flickr.com
