Makroekonomiskā situācija Latvijā signalizē par stabilizāciju, un aizvien aktuālāks kļūst jautājums arī par privātpersonu kreditēšanas tirgu, kas atjaunojas līdz ar ekonomikas izaugsmi. Swedbank ir gatava aktīvi kreditēt jaunajos ekonomikas apstākļos, norāda Swedbank speciāliste Kristīne Jakubovska.

Izvēloties apmaksāt rēķinus automātiski ar bankas starpniecību, iespējams ietaupīt laiku un neraizēties par rēķinu apmaksu laikus. Tomēr jārēķinās, ka par šo pakalpojumu var tikt piemērota komisijas maksa.

“Swedbank” peļņa Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī pirms uzkrājumiem bija 14 miljoni latu. Pēc uzkrājumu veikšanas “Swedbank” rezultāts šajā ceturksnī ir zaudējumi 45 miljoni latu. Būtiski, ka 2010. gada 31. martā problemātisko kredītu bruto apjoms bija 972 miljoni latu jeb 25% no kopējiem kredītiem.

2009. gads bija labu iespēju gads gan investoriem, kuri bija ieguldījuši akciju tirgos, gan parāda vērtspapīru tirgus dalībniekiem. Labas iespējas nopelnīt bija arī Latvijas latu parāda vērtspapīru un termiņnoguldījumu tirgū. Tik cieši kā vēl nekad gan vietējie, gan ārvalstu investori bija pievērsuši uzmanību Latvijas valdības darbam budžeta deficīta samazināšanas jomā un sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem. Tādēļ pamatīgas šūpoles piedzīvoja Latvijas naudas tirgus likmes RIGIBOR, kā arī banku depozītu likmes. Piemēram, vasaras vidū, kad par Latvijas kredītspēju bija parādījušās nopietnas bažas, investoriem radās īslaicīga iespēja uz vairākiem mēnešiem pelnīt 20, 30 un vairāk procentus gadā, izvietojot šo naudu termiņnoguldījumos, komentē Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš.

Pagājušajā nedēļā finanšu tirgos bija vērojama izvairīšanās no riska uzņemšanās, jo straujā akciju tirgu pieauguma, kas balstās uz ekonomikas atveseļošanos un uzņēmumu peļņas rādītājiem, rezultātā vērtējumi ir sasnieguši vairāku gadu augstāko līmeni un ir parādījušās šaubas, vai ekonomikas atveseļošanas patiešām attaisno šādu kāpumu, informē Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Svarcs.

Latvija varētu veikt kontrolētu lata devalvāciju un joprojām atjaunot uzticēšanos tirgū — tā paziņojusi “Swedbank”.

Galvenais iemesls, kas mūsdienās cilvēkus mudina uzkrāt naudu bankā, ir rezerves veidošana katram gadījumam, liecina Swedbank klientu aptaujas* rezultāti – šo atbildi minējis 31% aptaujāto. Tas ļauj secināt, ka cilvēki tiecas jau laikus parūpēties par finansiāla “drošības spilvena” izveidi, informē Swedbank speciāliste Kristīne Jakubovska.

Stokholmā notikušajā koordinācijas sanāksmē četru lielāko ārvalstu banku, kuras darbojas Latvijā, mātes bankas no jauna apliecināja apņemšanos atbalstīt savas filiāles un meitasuzņēmumus Latvijā un sekmēt finanšu stabilitāti Baltijas reģionā. Šī apņemšanās kopā ar finansiālo palīdzību, ko Latvija saņem no Eiropas Savienības (ES), Starptautiskā valūtas fonda (SVF), Pasaules Bankas un citiem divpusējiem un daudzpusējiem aizdevējiem, mazinās ekonomiskās krīzes ietekmi, palielinās investoru uzticību un palīdzēs Latvijai atgriezties uz ilgtspējīgas attīstības ceļa, norāda Eiropas komisija.

Šodien publiskotajā Baltijas makroekonomikas apskatā Swedbank analītiķi prognozē ekonomisko grūtību pastiprināšanos un vienlaikus arī Latvijas ekonomikas izaugsmes ilgtspējīgo pamatu nostiprināšanu, valdībai īstenojot fundamentālas strukturālas reformas. Tās nedrīkst atlikt citādi situācija tikai pasliktināsies.

Lielākās Latvijas komercbankas atzīst, ka šā gada 1. ceturksnī Swedbank zaudējusi 37 miljonus, SEB banka – 9,5 miljonus un Parex banka – 6,9 miljonus latu.