Līdz ar Latvijas Krājbankas un Snoras bankas krahu citas bankas Latvijā ieguvušas jaunus klientus. Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska atzina, ka decembrī pēc Krājbankas aizvēršanas banka jutusi pastiprinātu ja…

Pēcvēlēšanu fiskālā un strukturālā politika ir sagādājusi zināmu vilšanos – konsolidācija 2011. gada budžetā atkal tiek veikta, galvenokārt paaugstinot nodokļus. Tas bremzēs mājsaimniecību patēriņu un ekonomikas izaugsmi, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

No valdības iecerētajiem valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem Latvijas ģimenes visvairāk izjutīs nodokļu palielinājumu dabasgāzei un akcīzes nodokļa palielinājumu benzīnam, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķini.

Latvijas tekošā konta pārpalikums novembrī pieauga, un vienpadsmit mēnešos tas bija aptuveni 4.2% no „Swedbank” prognozētā gada IKP. Domājams, ka 2010. gadu tekošā konta pārpalikums noslēgs ar aptuveni 4.5% no IKP pārpalikumu, informē Dainis Stikuts, “Swedbank” vecākais ekonomists

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes atcelšana, tāpat kā PVN pamatlikmes paaugstināšana ietekmētu visus valsts iedzīvotājus.

Finanšu “drošības spilvenam”, vismaz 3 līdz 6 mēnešalgu apmērā, vajadzētu būt katra iedzīvotāja prioritātei, veidojot uzkrājumus. Kā rāda Swedbank pētījums — gandrīz puse (48%) Latvijas iedzīvotāju, kuri šobrīd veido vai plāno veidot uzkrājumus, finanšu “drošības spilvena” veidošanu neizvirza par prioritāti.

Makroekonomiskā situācija Latvijā signalizē par stabilizāciju, un aizvien aktuālāks kļūst jautājums arī par privātpersonu kreditēšanas tirgu, kas atjaunojas līdz ar ekonomikas izaugsmi. Swedbank ir gatava aktīvi kreditēt jaunajos ekonomikas apstākļos, norāda Swedbank speciāliste Kristīne Jakubovska.

Izvēloties apmaksāt rēķinus automātiski ar bankas starpniecību, iespējams ietaupīt laiku un neraizēties par rēķinu apmaksu laikus. Tomēr jārēķinās, ka par šo pakalpojumu var tikt piemērota komisijas maksa.

“Swedbank” peļņa Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī pirms uzkrājumiem bija 14 miljoni latu. Pēc uzkrājumu veikšanas “Swedbank” rezultāts šajā ceturksnī ir zaudējumi 45 miljoni latu. Būtiski, ka 2010. gada 31. martā problemātisko kredītu bruto apjoms bija 972 miljoni latu jeb 25% no kopējiem kredītiem.

2009. gads bija labu iespēju gads gan investoriem, kuri bija ieguldījuši akciju tirgos, gan parāda vērtspapīru tirgus dalībniekiem. Labas iespējas nopelnīt bija arī Latvijas latu parāda vērtspapīru un termiņnoguldījumu tirgū. Tik cieši kā vēl nekad gan vietējie, gan ārvalstu investori bija pievērsuši uzmanību Latvijas valdības darbam budžeta deficīta samazināšanas jomā un sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem. Tādēļ pamatīgas šūpoles piedzīvoja Latvijas naudas tirgus likmes RIGIBOR, kā arī banku depozītu likmes. Piemēram, vasaras vidū, kad par Latvijas kredītspēju bija parādījušās nopietnas bažas, investoriem radās īslaicīga iespēja uz vairākiem mēnešiem pelnīt 20, 30 un vairāk procentus gadā, izvietojot šo naudu termiņnoguldījumos, komentē Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš.