Martā patēriņa cenas jau vairs uzrādīja tikai 0,2% pieaugumu, salīdzinot ar februāri, pietuvinot situācijai, kad turpmāk ilgāku laiku inflācijas vietā vērosim deflāciju. Tādejādi, marts, iespējams, bija pēdējais mēnesis šogad ar inflāciju, uzskata Andris Vilks, galvenais SEB bankas ekonomists.
Patiesībā jau deflācija bija tuvu arī martā ja ne 2-3 reizes pieaugušās cenas veselības pakalpojumiem, kas kopējo inflācijas ciparu uzreiz uzdzina par 0,4 procenta punktiem. Inflāciju veicināja arī apģērba un apavu, degvielas cenas. Tas arī praktiski viss, jo pārējās būtiskākajās grupās jau bija cenu kritums. Gan pārtikai, gan maksājumiem par mājokli, gan mājokļa iekārtām un arī sabiedriskajai ēdināšanai.
Gada laikā inflācija ir bijusi 8,2%, ar lielāko pieaugumu mājoklim (25%), izglītībai (23%), veselības aprūpei (20%), alkoholam un tabakai (19%). Savukārt, ja paskatāmies no inflācijas struktūras, tad gada laikā gandrīz 3 procenta punktus ir devuši dažādi tarifi, visvairāk siltumenerģija.
Un runājot par to, kas mūs turpmāk sagaida, ir jāmin tieši šie minētie pakalpojumi, kur būs vērojams vislielākais cenu kritums, salīdzinot ar precēm vai citiem pakalpojumiem. Tas tādēļ, ka preču cenās jau kādu brīdi atspoguļojas pirktspējas kritums un pasaules ekonomikas lejupslīde, bet lielā daļā vietējo pakalpojumu vēl nē. Tomēr norises ekonomikā un sabiedrībā arī šīs lietas ievirzīs pareizajās sliedēs, jau līdz gada beigām regulēto pakalpojumu un vairāku citu cenas būtiski pazeminot, adekvāti resursu cenām pasaulē, vietējai pirktspējai un patēriņam.
Gada vidējā inflācija, kura patlaban ir 13,5%, līdz gada beigām piedzīvos dramatisku kritumu līdz tikai dažu procentu līmenim. Savukārt 12 mēnešu inflācija gada beigās jau būs negatīva un tāda saglabāsies ilgāku laiku arī nākošgad.
Avots: www.bizness.lv
