Panākts kompromiss par nodokļiem

Tomēr tas neskars vairākas sociāli mazaizsargātas grupas, par ko vēl jāvienojas Saeimā, turklāt nodokļa likme nepārsniegs 0,4 vai 0,5% no kadastrālās vērtības. Par to pirmdien vienojās valdības koalīcijas partijas pēc tam, kad Tautas partija, ZZS un TB/LNNK iebilda pret sākotnējo Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu piemērot 1,5% likmi. FM sagatavos un straujā tempā virzīs izskatīšanai Saeimā attiecīgu likumu, un partijām būs iespēja to izdiskutēt, informēja premjers Valdis Dombrovskis (JL). Vienlaikus par ražošanas ēkām un zemi nākamgad varētu nākties maksāt paaugstināto 1,5% likmi, ko daļēji mīkstināšot kadastrālās vērtības bāzes samazināšana.

Līdz ar risinājumu, kā koalīcija virzīsies uz priekšu ar mājokļu nodokļa ieviešanu, ir ņemts vērā TP pagājušajā nedēļā paustais uzstādījums par jaunā nodokļa izdiskutēšanu Saeimā. Arī ZZS pozīcija pirmdien, ejot uz koalīcijas apspriedi, bija noraidoša pret sākotnējo FM priekšlikumu. “Nebūs tā, ka valdība pieņem likumu un tas negrozīts izies cauri Saeimai. Dombrovskim un Repšem ar to jārēķinās,”  teica ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Ceturtdien kritiku par FM sākotnējo priekšlikumu pauda arī TB/LNNK līderis Roberts Zīle.

ZZS respektējot vienošanos ar SVF un EK, ka mājokļu nodoklis jāievieš, bet tam jābūt solidāram un sociāli godīgam piedāvājumam, nevis tādam, lai FM šo nodokli būtu vieglāk administrēt. Piemēram, ZZS uzskata, ka, nosakot tālākus mājokļu nodokļa atvieglojumus, jāņem vērā tādi apstākļi, cik cilvēku dzīvo īpašumā, cik liels ir īpašums, īpašuma kadastrālā vērtība un atrašanās vieta. “Varbūt laukos mājokļa nodoklis vispār nav jāievieš, bet, piemēram, Vecrīgā jāapliek ar nodokli jau no pirmā kvadrātmetra,” pieļāva A. Brigmanis.

Kompromiss ir panākts arī par TP piedāvāto plānu, ko izstrādājis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns un kas paredz valsts pārvaldes strukturālās reformas, pārskatot un daļēji pašvaldībām deleģējot noteiktas valsts funkcijas, samazinot ministriju padotības iestādes un pašas ministrijas no 14 uz astoņām. Kompromisa būtība – atgriezties koalīcijā pie šā jautājuma pēc divām nedēļām ar konkrētiem priekšlikumiem no katras partijas un diskutēt nevis par ministriju apvienošanu, kas ir politiski jutīgi, bet sākt ar funkciju izvērtēšanu, izejot no kā iespējams nonākt līdz iestāžu un ministriju likvidācijai un apvienošanai. Jau tagad esot skaidrs, ka valsts budžets nākamajos gados nevarēs atļauties tik dārgu valsts pārvaldi, tāpēc reformas nepieciešamas un ministriju skaits esot pakārtots jautājums. “Ja, vienojoties par citiem punktiem, nonāksim līdz ministriju skaitam – lieliski, bet tas ir tikai pakārtots jautājums,”  teica TP Saeimas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece.

Ieviešot mājokļa nodokli, FM bija rēķinājusi, ka tas, veidojot budžetu nākamajam gadam, ieņēmumu daļā papildus dos aptuveni 70 miljonus, bet V. Dombrovskis pirmdien pieļāva, ka pēc izmaiņām, kuras likumprojekts piedzīvos Saeimā, gala rezultātā cerētais fiskālais efekts varētu būt mazāks. Tādā gadījumā līdzekļi būšot jāmeklē citur, norādīja premjers.

TP atbilde uz to ir, ka līdzekļi pirmām kārtām jāmeklē nevis jaunu nodokļu ieviešanā, bet meklējot, kā ietaupīt, strukturāli reformējot valsts pārvaldi. Partija turpināšot uzstāt uz tā saucamā Zalāna plāna virzīšanu. Kā jūlija beigās rakstījām, arī Valsts prezidenta pozīcija ir, ka valsts pārvaldes optimizācijai jānotiek 2010. gada budžeta kontekstā. Vēl divi galvenie nosacījumi – lai optimizācijas pamatā ir valsts funkciju izvērtējums un reorganizācija skartu ne tikai pašas ministrijas, bet arī to padotības iestādes. Šī pozīcija neesot mainījusies.

Piektdien E. Zalāns savu plānu iesniedza prezidentam Valdim Zatleram, kuram nākamnedēļ būs tikšanās ar pašvaldību lietu ministru. Starp citiem jautājumiem tikšot apspriests arī šis plāns, teica Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs. Tikšanās esot Rīgas pils iniciatīva, un tikšot apspriesti arī citi jautājumi, kas izkristalizējušies, prezidentam apbraukājot reģionus. Kamēr reformu plāni netiks apspriesti ar premjeru un E. Zalānu, pils par konkrētiem priekšlikumiem savu vērtējumu nesniegšot.

Agnese Margēviča / NRA.lv