Pēc zemajiem janvāra rādītājiem februāra statistika uzrādīja nekustamo īpašumu darījumu skaita pieaugumu. Tikai februāra pirmajās trīs ar pus nedēļās vien Zemesgrāmatā Rīgā bija reģistrēti 706 nekustamā īpašumu pirkšanas un pārdošanas līgumi. Janvārī tādu bija tikai 405, kas ir pēdējos gados viszemākā darījumu aktivitāte.

Lai gan nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības ir samazinājušās vidēji par trešdaļu salīdzinājumā ar pērno gadu, nekustamā īpašuma nodoklī (NĪN) šogad dzīvokļu, māju un zemes īpašniekiem nāksies samaksāt aptuveni divtik, cik 2009. gadā, liecina aprēķini.

SEB bankas un E-spy veiktais kredītņēmēju noskaņojuma pētījums atklāj, ka tikai 15% aptaujāto iegādātos vai būvētu lētāku dzīves vietu, ja lēmuma pieņemšanas brīdī būtu zinājuši par jauno mājokļa nodokli. 39% Latvijas iedzīvotāju tik un tā iegādātos to pašu īpašumu, savukārt lielākā daļa – 40% respondentu – šobrīd nevar atbildēt, vai mājokļa nodoklis ietekmētu viņu rīcību.

SEB Mājokļu cenu indikators oktobra mēneša laikā palielinājies par pieciem procentpunktiem līdz -24.1 (iepriekšējā mēnesī tas bija -29.1). Mājokļu cenu indikatora pakāpeniska uzlabošanās tendence vērojama kopš maija, kad tika uzsākta iedzīvotāju noskaņojuma datu apkopošana – šajā laika periodā SEB mājokļu cenu indikators pieaudzis par 31.4 procentpunktiem.

Dzīvokļu vidējās cenas Rīgas sērijveida mājās oktobrī ir palielinājušās. Ja septembrī tās bija 480 eiro līmenī par kvm, tad pašlaik reti kāds labs piedāvājums mēdz būt lētāks par 520-550 Eiro par kvm. Augstāka cena iespējama tikai par objektu ar zināmām konkurences priekšrocībām – patiesi labs eiroremonts, iebūvēta virtuve un sadzīves tehnika, kuru gatavi atstāt pircējiem iepriekšējie īpašnieki, pašas mājas prestižs un tās veiksmīga atrašanās vieta, informē starptautiskā kompānija NIRA Fonds.

Valdība šodien ārkārtas sēdē akceptēja grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas paredz, ka dzīvojamā platība tiks aplikta ar 0,1% nodokli no īpašuma kadastrālās vērtības. Ar šiem nodokļa palielinājumiem nākamā gada pašvaldību budžetos papildus tiek plānoti 29,7 miljoni latu. Tikpat lieli papildus ieņēmumi tiek plānoti arī 2011 un 2012.gadā, raksta portāls NRA.lv, atsaucoties uz aģentūru LETA.

Sagaidāms, ka valdība izlems un Saeima vēl diskutēs par nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšanu ar dzīvojamās platības nodokli 0,1% apmērā no kadastrālās vērtības. Nākamgad ar šo nodokli plānots iekasēt 6,5 miljonus latu. Tas ir mazāk par iepriekš Finanšu ministrijas piedāvātajiem variantiem ar lielāku likmi un daudz mazāk par Latvijas Konverģences programmā šogad janvārī ierakstītajiem 80 miljoniem latu. Eksperti, kritizējot mājokļa nodokļa likmes pieticību, samiernieciski atzīst: labi, ka vismaz sākts.

Nekustamo īpašumu tirdzniecības firmas apliecina mājokļu cenu stabilizāciju un pat nelielu pieaugumu, kam esot izredzes turpināties.

Mājokļa nodoklis Latvijā tiks ieviests, kā to paredz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem – Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko valūtas fondu (SVF).

Šobrīd viens no jautājumiem, kas uztrauc katru, kurš sev par nelaimi dzīvo mājā ar jumtu nevis kartona kasē, ir plānotais nekustamā īpašuma nodoklis ar kura palīdzību, iegrābjoties katra Latvijas iedzīvotāja makā, valsts cer sagrabināt aptuveni 70 miljonus nākamā gada budžeta lāpīšanai.