Valsts sociālos pabalstus arī turpmāk izmaksās samazinātā apmērā – šādu Labklājības ministrijas (LM) nostāju otrdien, 27. jūlijā, atbalstīja valdība, iepazīstoties ar informāciju par sociālo maksājumu ieņēmumu un izdevumu tendencēm.
Valdības sēdē pieņemts arī Ministru kabineta rīkojums, ar kuru par labu pensijām šogad tiek pārdalīts sociālās apdrošināšanas budžetu ieņēmumu īpatsvars, samazinot ieskaitījumus trijos pārējos speciālajos budžetos – invaliditātes, maternitātes un slimības, nodarbinātības, kā arī darba negadījumu budžetā, raksta LV.LV.
Pamatojot arī turpmāku valsts pabalstu izmaksu ierobežojumu noteikšanu, LM norāda, ka sociālās apdrošināšanas sistēmas darbības princips ir pašfinansēšanās – pašreizējās izmaksas pensiju un pabalstu saņēmējiem tiek segtas no šobrīd strādājošo veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, t.i., valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumiem.
Ekonomiskās krīzes rezultātā samazinās strādājošo skaits un darba ienākumi, līdz ar to samazinās ieņēmumi speciālajā budžetā. Sociālā budžeta ieņēmumi šā gada sešos mēnešos ir bijuši par 216,64 miljoniem latu mazāki nekā izdevumi. Ieņēmumi gada pirmajā pusē sasniedza 585,92 miljonus, izdevumi – 802,55 miljonus latu. Plānots, ka speciālā budžeta deficīts šogad sasniegs 354,6 miljonus latu. Speciālā budžeta ieņēmumi šogad plānoti 1,189 miljardu latu apmērā, izdevumi – 1,543 miljardi latu. Speciālā budžeta uzkrājums strauji samazinās, bet situācijas uzlabošanās tuvākajos gados nav gaidāma, secina LM.
LM uzskata, ka līdz šim saskaņā ar likumu ierobežotā apmērā maksājamie valsts sociālie pabalsti un sociālās apdrošināšanas pabalsti – ģimenes valsts pabalsts, vecāku pabalsts, slimības, maternitātes un paternitātes pabalsts, kā arī bezdarbnieku pabalsts – arī turpmāk jāizmaksā samazinātā apmērā.
Ģimenes valsts pabalsts kopš 2009. gada 1. jūlija visiem bērniem ir noteikts vienāds – 8 lati mēnesī. Šogad maijā to saņēma 371 298 bērni. Ģimenes valsts pabalstiem 2009. gadā izlietoti 40,2 miljoni latu, šā gada pirmajā pusgadā – 18 miljoni latu.
Vecāku pabalsta, kas no 2009. gada 1. jūlija noteikts 50% apmērā strādājošiem vecākiem, vidējais apmērs 2009. gada decembrī, salīdzinot ar jūniju, samazinājās par 64,89 latiem (no 410,14 latiem līdz 345,25 latiem). Šogad maijā vecāku pabalsta vidējais apmērs bija 351,21 lats. Vecāku pabalsta saņēmēju skaits bija 13 876 (par 9% mazāk nekā 2009. gada jūnijā).
Vecāku pabalstu arvien vairāk izvēlas saņemt sievietes. 2009. gada pirmā pusgadā šī pabalsta saņēmēju skaitā bija aptuveni 55% sieviešu, decembrī – 68%, šogad maijā – 73%. Izdevumi vecāku pabalstiem 2009. gadā bija 76,2 miljoni latu, 2010. gada pirmajā pusgadā – 26,8 miljoni latu.
Likums “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu no 2009. gada līdz 2012. gadam” nosaka maternitātes, paternitātes, slimības pabalsta un bezdarbnieka pabalsta ierobežojumu – 350 latu mēnesī (11,51 lats dienā), no aprēķinātās summas, kas šo slieksni pārsniedz, tiek maksāta tikai puse.
LM atgādina, ka likumā noteiktais pensiju un vecāku pabalsta ierobežojums (50% apmērā strādājošām personām) tika apstrīdēts Satversmes tiesā. Tiesa pensiju ieturēšanu atzinusi par nelikumīgu, ieturētās summas ir atmaksātas, un pensijas tiek izmaksātas pilnā apmērā.
Savukārt vecāku pabalsta ierobežojumu 50% apmērā Satversmes tiesa 2010. gada 15. marta spriedumā atzina par atbilstošu Satversmei. Jo strādājošās personas, vienlaikus saņemot darba algu un vecāku pabalstu, ir labākā situācijā, nekā tās, kuras, kopjot bērnu, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem tikai vecāku pabalstu.
Izdevumus speciālā budžetā ietekmē arī iepriekšējo gadu straujais algu pieaugums, jo pieauga pensiju un pabalstu apmēri, atsevišķu pakalpojumu saņēmēju skaits un augstais bezdarba līmenis. Nepārskatot speciālā budžeta izdevumus, tā uzkrājums būs izlietots jau dažu gadu laikā un budžetā veidosies deficīts. Noteiktie valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu ierobežojumi veicina ne tikai valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu īstermiņā, bet arī valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas nodrošināšanu, tā pabalstu izmaksu samazinātā apjomā arī turpmāk pamato LM.
Pārdala speciālo budžetu, lai līdzsvarotu deficītu
MK izmantojis likumā “Par valsts budžetu 2010. gadam” paredzētās tiesības, kad divos gadījumos var mainīt sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta īpatsvarus: ja stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem, kā arī ja gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējos apmērus un papildu nepieciešamos izdevumus nesedz katrā no speciālajiem budžetiem plānotais finansējums.
MK rīkojumā “Par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu īpatsvaru 2010. gadā” noteikts, ka saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars 2010. gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā 70,39 procenti (2010. gada valsts budžeta likumā paredzēti 66,23%); invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā – 19,24 procenti (likumā līdz šim noteikti 21,77%); nodarbinātības speciālajā budžetā – 9,58 procenti (11,11%); darba negadījumu speciālajā budžetā – 0,79 procenti (0,89%).
Atbilstoši koriģētajam procentuālajam sadalījumam Valsts kasei jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksu pārrēķins no 2010. gada 5. janvāra līdz šā rīkojuma spēkā stāšanās dienai.
Rīkojuma pavadziņojumā norādīts: lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu lietā par ieturēto pensiju izmaksu, pensiju speciālā budžeta izdevumi 2010. gadā palielinājās par 184,58 milj. latu. Tādējādi samazinājās valsts pensiju speciālajā budžetā plānotais atlikums 2011. gadam. Savukārt budžeta ieņēmumu īpatsvaru izmaiņas palielinās 2010. gada ieņēmumu plānu pensiju speciālajā budžetā 48,9 miljonu latu apmērā, palielināsies atlikums uz 2010. gada 31. decembri. Līdz ar to 2011. gada valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā šobrīd plānotais aizņēmums (49,9 milj. latu apmērā), lai segtu negatīvo finansiālo bilanci, samazināsies vai pat nebūs nepieciešams.
Īpatsvaru izmaiņas 2010. gadā pozitīvi ietekmēs naudas līdzekļu atlikuma izmaiņas valsts pensiju speciālajā budžetā uz 2011. gada 31. decembri. Savukārt nodarbinātības speciālajā budžetā, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā un darba negadījumu speciālajā budžetā plānots, ka atlikuma apmērs samazināsies, norādīts LM informācijā.
Ik gadu valsts budžeta likumā tiek noteikts atšķirīgs īpatsvars sociālo iemaksu sadalījumam četros speciālajos budžetos. Piemēram, likumā par valsts budžetu 2009. gadam valsts pensiju īpatsvars speciālajā budžetā bija vēl mazāks nekā 2010. gada budžeta likumā sākotnēji noteiktais – 62,25 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā – 23,52 procenti; nodarbinātības speciālajā budžetā – 13,42 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā – 0,81 procents. Savukārt vēl vairākus gadus iepriekš finansējuma procents pensiju budžetā bija ievērojami lielāks. Pēdējā desmitgadē vislielākais atskaitījums pensiju budžetam – vairāk nekā 77 procenti – bija paredzēts 2001., 2002. un 2003. gadā. Citos speciālajos budžetos līdz ar to naudas tika novirzīts attiecīgi ievērojami mazāk.
Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati, desmit gados ir mainījusies sociālās apdrošināšanas struktūra, valsts pensiju un pabalstu saņēmēju skaits, kā arī, protams, ik mēnesi maksājamās summas. Salīdzinot ar 2008. gadu, kad vēl nebija krīzes diktēto ierobežojošo pasākumu, būtiski ir pieaudzis vidējais pensiju apmērs. Savukārt pēdējā gada laikā viskritiskāk ir samazinājies bezdarbnieku pabalsts. 2009. gada jūnijā tiesības to saņemt bija 71 043 personām un šī pabalsta vidējais apmērs bija 174,87 lati. Šogad jūnijā bezdarbnieku pabalstu saņēma 63 021 persona un tā vidējais apmērs bija sarucis līdz 113,77 latiem.
Desmit gados valsts paplašinājusi arī valsts sociālo pabalstu klāstu, piešķirot tos bērnu invalīdu kopšanai, ar celiakiju slimajiem bērniem, sociālie pabalsti tiek maksāti aizbildnim, arī adoptētājiem.
Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV
