Iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma straujš pieaugums var radīt ekonomisko krīzi, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

“Es aicinātu par šiem rādītājiem pārāk lielu prieku nelolot, jo, paskatoties, uz kā rēķina šis pieaugums ir noticis, tad būvniecības produkcijas apjoms ir pieaudzis par 32%, bet ēku būvniecība par 45%. Mēs labi saprotam, ka tas noticis, pateicoties Eiropas struktūrfondu naudai. Bet, kad tās vairs nebūs, tad šajās nozarēs būs dinamisks saražotā iekšzemes kopprodukta līmeņa kritums,” sacīja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, tas negatīvi iespaidos ne tikai būvniecības nozari, bet arī visas tās, kas apkalpo šo būvniecības nozari.

“Jautājums, vai šādi rādītāji ir slikti vai labi? Tie ir slikti. Kāpēc tā notiek? Tā notiek dēļ mūsu valdības muļķības. Es gan neteiktu, ka tā ir Kučinska valdības muļķība, bet Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas valdības muļķība tādā ziņā, ka Latvija noteica Eiropas struktūrfondu apguves dinamiku, uzņēmās saistības ar Eiropas Komisiju, un, ja Latvija neizpilda šīs saistības, tad ir tā saucamā 6% rezerve, ko Latvija zaudē. Un, lai to nezaudētu, tiek virzīti uz priekšu milzīgi būvniecības apjomi,” skaidroja politiķis.

Pēc Ventspils mēra domām, šie darbi bija jāveic izlīdzināti. “Ne tikai censties visu paveikt 2018. un 2019. gadā, bet vēl 2020. gadā. Mēs zinām pēc pieredzes, ka Eiropas fonda naudu var apgūt vēl trīs gadus pēc perioda beigām,” uzsvēra Lembergs.

Viņš norādīja, ka liels pieaugums vērojams arī mežizstrādē un mežsaimniecībā, kas atkarīgs no pieprasījuma. “Bet arī tas kādā brīdī kritīs,” ir pārliecināts Lembergs.

“Esmu rosinājis, ka vajag pārskatīt šis saistības pret Eiropas Komisiju un nedzīt būvniecības nozari kokā, bet pagaidām dzirdīgas ausis šo priekšlikumu nav saklausījušas. Tas var izraisīt krīzi pēc pusotra vai diviem gadiem, bet varbūt viņi nāks pie prāta un darīs kaut ko šajā sakarā,” sacīja Ventspils mērs.

Jau vēstīts, ka 2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP), saskaņā ar sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, ir palielinājies par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.