IKP 2009.gadā kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 18,4%. Kritumu pamatā noteica apjomu samazinājums mazumtirdzniecībā, rūpniecībā, valsts pārvaldē, kā arī neiekasēto produktu nodokļu apjoms, liecina Finanšu ministrijas sniegtā informācija.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie sezonāli neizlīdzinātie dati liecina, ka 2009. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar 2008. gada attiecīgo periodu iekšzemes kopprodukts (IKP) sarucis par 18,6%. 2009. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2008. gada trešo ceturksni IKP samazinājies par 19,0%.

Gada trešajā ceturksnī Latvijas Iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 18,4%, taču Ekonomikas ministrija prognozē, ka tuvākajos mēnešos ekonomikas lejupslīdes tempi samazināsies un ceturtajā ceturksnī IKP kritums būs vairs tikai 15% robežās, bet gada kopējie rādītāji varētu svārstīties 17 līdz 18% robežās. Tikmēr Igaunija un Lietuva uz situāciju raugās cerīgāk.

Latvijā nevar izšķirties, ko darīt ar nodokļiem, kad kasē svilpo vējš, kreditori pēc auguma kārtojas ilgtermiņa augļu gaidīšanai no valsts, kura viņu acīs varētu būt aizdomīga ar to, ka šeit neviens ne tikai neatbalsta nodokļus, bet šis kolektīvais viedoklis ir tik respektējams kā āmen baznīcā.

Latvijas IKP kumulatīvais kritums šī gada otrajā ceturksnī no 2007.gada nogalē sasniegtā augstākā punkta bija 21%, un apjomu ziņā ekonomika ir atgriezusies 2005.gadā. Līdz 2010.gada vidum IKP kritums būs sasniedzis aptuveni 25%, ekonomikai „saraujoties” līdz 2004.gada līmenim. Tas nozīme 17-19% IKP kritumu šogad un 0-3% kritumu nākamgad, lēnai izaugsmei atsākoties nākamā gada otrajā pusē un 2011.gada jau sasniedzot 2-5%, ziņo Swedbank ekonomikas apskats.

Ekonomikas ministrija šodien, 29.septembrī, informējot valdību par makroekonomisko situāciju valstī, uzsvēra, ka turpmāko tautsaimniecības attīstību noteiks ne tikai izaugsmes atjaunošanās pasaules ekonomikā, bet arī Latvijas valdības īstenotās ekonomikas atveseļošanas politikas efektivitāte, kas būs noteicošie faktori, lai ātrāk atsāktos ekonomikas atveseļošanās un stagnācijas periods būtu īsāks.

Ekonomiskā situācija kopš šā gada otrā ceturkšņa ir ievērojami uzlabojusies, norādot uz labāku izaugsmes perspektīvu gada otrajā pusē, liecina Eiropas Savienības starpposma prognozes.

Sociālie partneri skubina valdību un ierēdņus darboties veicīgāk, paralēli tiek prasīts nesaudzīgi samazināt ierēdņu un administratīvo darbinieku skaitu. Vienlaikus NTSP pārstāvētie lielo uzņēmumu priekšstāvji un arodbiedrības pieprasa arvien jaunu informāciju, ko viņi varētu saprast, un jaunus pasākumus, kuriem vajadzīga budžeta nauda.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, IKP ātrais novērtējums par 2009. gada pirmo ceturksni liecina, ka Latvijas ekonomika ir kritienā sasniegusi 2004. gada vidus līmeni. IKP 2008. gada 2. ceturksnī apjoms (2000. gada cenās) bija 2,08 miljardi latu. Ja IKP 2009. gada otrajā ceturksnī samazinās par 19,6%, tad tas nozīmē, ka IKP apjoms šāgada otrajā ceturksnī (2000. gada cenās) bija 1,673 miljardi latu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzskata, ka, vērtējot jaunākos Latvijas kopprodukta datus, situācija Latvijas ekonomikā ne tuvu nav tik dramatiska, kā atsevišķi eksperti to iepriekš prognozēja.