2012. gada valsts budžeta konsolidācijas kopīgās aprises būs zināmam pēc tam, kad Latvijā darbu beigs starptautisko aizdevēju misija, kas mūsu valstī ieradīsies aprīļa sākumā. To šorīt medijiem apliecināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Iekšzemes kopprodukta 2010.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009.gada ceturto ceturksni, ir palielinājies par 3.7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Latvijas tekošā konta pārpalikums novembrī pieauga, un vienpadsmit mēnešos tas bija aptuveni 4.2% no „Swedbank” prognozētā gada IKP. Domājams, ka 2010. gadu tekošā konta pārpalikums noslēgs ar aptuveni 4.5% no IKP pārpalikumu, informē Dainis Stikuts, “Swedbank” vecākais ekonomists

2010.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu laika periodu 2009.gadā, iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 2,5%. Trešā ceturkšņa laikā, salīdzinot ar otrā ceturkšņa datiem, IKP apjoms pieaudzis par 0,9%, liecina Centrālās statistikas (CSP) pārvaldes apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati.

Valsts budžeta likumprojekts ir nodots Saeimai un publiskots arī Finanšu ministrijas mājaslapā. Budžetu pavadošajā likumprojektu paketē paredzēti arī gandrīz 100 normatīvie akti.

Eiropas Komisija ikrudens prognozē par ES valstu perspektīvām paredz, ka ekonomikas atlabšana jeb IKP pieaugums nākamajos divos gados turpināsies, arī Latvijā.

Pirmdien, 15. novembrī finanšu ministrs Andris Vilks pēc apstiprināšanas amatā pirmo reizi tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, lai prezidentu informētu par nākamā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu, panāktajām vienošanām ar starptautiskajiem aizdevējiem, kā arī iespējamiem konsolidācijas pasākumiem.

Šorīt premjers Valdis Dombrovskis medijiem atzinis, ka iekšzemes kopprodukta pieaugums trešajā ceturksni varētu ļaut nākamā gada budžetu samazināt par mazāku summu nekā līdz šim bija plānots.

Turpinoties uz eksportu vērsto nozaru izaugsmei, 2010. gada trešā ceturkšņa IKP ātrā novērtējuma dati liecina, ka salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, ekonomikas izaugsmes temps pirmo reizi pēc deviņu ceturkšņu krituma ir bijis pozitīvs – 2,7 %, ko izskaidro galvenokārt apjomu palielinājums galvenajā eksportējošajā nozarē rūpniecībā.

Latvija pērn nav spējusi izpildīt starptautiskajiem aizdevējiem solīto – nodrošināt 2009.gada valsts budžeta deficītu līdz 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jo tas bijis 10,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.