Veiksmīgi noslēdzoties Starptautiskās aizņēmuma programmas pārskata misijai, Eiropas Komisija (EK) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apstiprināja turpmāko sadarbību ar Latviju valsts ekonomikas stabilizēšanā, piešķirot nākamo aizdevuma daļu 300 miljonu eiro apmērā.

Pašlaik vairākums politiķu ir vienādās domās, ka nepieciešamība samazināt nākamā gada valsts budžeta izdevumus par apmēram 390 līdz 450 miljoniem latu rezultēsies ar neizbēgamu nodokļu paaugstināšanu un viens no pirmajiem varētu tikt paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.

Ekonomiskā krīze ir sajaukusi visas dzīves kārtis valstī. Straujajā lejupslīdē pērnā gada nogalē (salīdzinājumā ar pēdējo ekonomikas izaugsmes laiku – 2007. gada pēdējiem trim mēnešiem) par ceturtdaļu saruka visu saražoto preču un pakalpojumu vērtība jeb iekšzemes kopprodukts (IKP).

Pagaidām gan vēl ir pāragri apgalvot, ka Latvija ir pilnībā pārvarējusi krīzi, taču valsts ekonomika pamazām atgūstas no recesijas, norāda Finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Finanšu ministrija sagatavojusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības bāzes scenārija prognozes, kas ir saskaņotas ekspertu līmenī Latvijā, taču par tām vēl notiek sarunas un nav panākta gala vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem – Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju (EK). Turklāt prognozes var vēl tikt precizētas, ņemot vērā aktuālākos Latvijas un reģiona attīstības datus, informē ministrijā.

Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums ir reklāmas pasākums, kas apmaksāts ar Latvijas valsts aizņēmuma naudu.

Brīnumi nenotika: saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu 2010. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada pirmajiem trim mēnešiem, sezonāli neizlīdzinātais iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms salīdzināmajās cenās ir samazinājies par 6,0%.

“Iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums 1. ceturksnī, [salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni] par 6% ir bijis mazāks nekā iepriekš prognozēts, kas jāuztver kā apliecinājums ekonomikas elastībai un atdevei no valstī realizētās reformu un fiskālās konsolidācijas programmas, tā saucamās iekšējās devalvācijas,” komentēdams jaunākos IKP datus, paudis premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Latvija joprojām ir pasaules rekordiste ekonomikas lejupslīdē. Neko līdzīgu pērnā gada IKP kritumam 18% līmenī un 16,9% arī pēdējā ceturksnī, izņemot Lietuvu (kas tomēr izskatās mazliet labāk!), neatrast nedz Eiropas, nedz citu kontinentu valstīs. Vismaz tajās, ko mēdz aplūkot statistiķi.

Biržas NASDAQ OMX Riga iniciētajā pētījumā atklāta sakarība starp Latvijas uzņēmumu akciju cenu biržas indeksa OMX Riga izmaiņām un Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi pēc diviem ceturkšņiem. Ekonomikas apsteidzošie indikatori, tādi kā akciju un noskaņojuma indeksi, ir plaši pazīstami ASV un citās valstīs ar attīstītu kapitāla tirgu, tomēr līdz šim nebija zināms, vai šāda kopsakarība strādā arī Latvijā. Pētījums par akciju tirgus indeksu pielietošanu Baltijas ekonomikas izaugsmes prognozēšanai veikts pirmoreiz.