Kopumā 2009. gada valsts konsolidētā kopbudžeta finansiālais deficīts bija 897,9 miljoni latu jeb 6,9% no IKP.

Latvija Eiropas Savienības statistikā nereti parādās starp tām dalībvalstīm, kuras kādā jomā sasniegušas labākus rādītājus. Tiesa, atsevišķu pozīciju straujāks pieaugums skaidrojams ar to, ka ES krīzes pastarītei jāatsperas uz ļoti zemiem rādītājiem, jo Latvija bija iekritusi pašā bedres dziļumā.

Ekonomikas atveseļošanās ES ir nostabilizējusies diezgan nesen. Iekšējā kopprodukta (IKP) pieaugums otrajā ceturksnī bija jo īpaši spēcīgs un līdzsvarotāks attiecībā pret iekšējo pieprasījumu, nekā iepriekš prognozēts.

Kā DnB NORD Banka bija prognozējusi, CSP ir uzlabojusi vērtējumu ar ekonomikas dinamiku 2.ceturksnī, salīdzinot ar augustā publicētajiem ātrā novērtējuma datiem, atzīst DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Atbilstoši prognozētajam Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums 2. ceturksnī samazinājās, jo nozīmīgi saruka ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi. Tekošā konta pārpalikums bija 183.8 milj. latu jeb 6% no iekšzemes kopprodukta. Preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance uzlabojās un bija pozitīva (1.2% no IKP), informē Latvijas Banka.

Veiksmīgi noslēdzoties Starptautiskās aizņēmuma programmas pārskata misijai, Eiropas Komisija (EK) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apstiprināja turpmāko sadarbību ar Latviju valsts ekonomikas stabilizēšanā, piešķirot nākamo aizdevuma daļu 300 miljonu eiro apmērā.

Pašlaik vairākums politiķu ir vienādās domās, ka nepieciešamība samazināt nākamā gada valsts budžeta izdevumus par apmēram 390 līdz 450 miljoniem latu rezultēsies ar neizbēgamu nodokļu paaugstināšanu un viens no pirmajiem varētu tikt paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.

Ekonomiskā krīze ir sajaukusi visas dzīves kārtis valstī. Straujajā lejupslīdē pērnā gada nogalē (salīdzinājumā ar pēdējo ekonomikas izaugsmes laiku – 2007. gada pēdējiem trim mēnešiem) par ceturtdaļu saruka visu saražoto preču un pakalpojumu vērtība jeb iekšzemes kopprodukts (IKP).

Pagaidām gan vēl ir pāragri apgalvot, ka Latvija ir pilnībā pārvarējusi krīzi, taču valsts ekonomika pamazām atgūstas no recesijas, norāda Finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Finanšu ministrija sagatavojusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības bāzes scenārija prognozes, kas ir saskaņotas ekspertu līmenī Latvijā, taču par tām vēl notiek sarunas un nav panākta gala vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem – Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju (EK). Turklāt prognozes var vēl tikt precizētas, ņemot vērā aktuālākos Latvijas un reģiona attīstības datus, informē ministrijā.