„Latvijas Kredītņēmēju apvienība pieprasa termina „spekulants” skaidrojumu no Latvijas Komercbanku asociācijas, Valsts prezidenta kancelejas un parādu piedzinējiem, lai sabiedrībā nerastos lieka spriedze par šī strīdīgā termina nepamatotu lietošanu un lai cilvēkiem būtu skaidrs, vai tā tiešām ir problēma, vai tikai mīts,” uzver Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.
Saistībā ar Saeimā otrreizējai caurlūkošanai nosūtīto Maksātnespējas likumu publiskajā telpā ir aktualizējusies termina „spekulants” pieminēšana. Lielākoties tas tiek izmantots, lai iespaidotu un šķeltu sabiedrību. Šo terminu labprāt lieto Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), parādu piedzinēji, bet šī termina skaidrojums nekur nav atrodams. Tādēļ pamatots ir jautājums, kā ir jāsaprot termini „spekulants” un „spekulācija”?
Vienīgais šobrīd publiski pieejamais skaidrojums ir svešvārdu vārdnīcā („Avots”, 2009.) – „spekulācija” – ekonomikā: pirkšana un pārdošana, ko veic, lai pelnītu uz kursa, cenu starpības, „spekulants” – cilvēks, kas nodarbojas ar spekulāciju. Ja vārdu „spekulants” saprot iepriekšminētajā nozīmē, tad spekulants ir arī ikviens veikals, banka, tirgus dalībnieki un spekulācijas savā ziņā ir brīvā tirgus ekonomikas pamatā.
„Darbs pie jaunā Maksātnespējas likuma aizsākās vairāk kā pirms pusotra gada, kad Tieslietu ministrija izveidoja darba grupu no visām ieinteresētām pusēm, ieskaitot Komercbanku asociāciju. Gan Tieslietu ministrijas, gan pēc tam Saeimas darba grupā tika mēģināts nošķirt personas, kuriem ir vienīgais mājoklis no personām, kuras kredītus ņēma spekulatīviem darījumiem. Abas šīs darba grupas nonāca pie secinājuma, ka juridiski tas nav iespējams,” uzsver LAKRA jurists Jānis Āboliņš. „Tikpat diskutabls ir arī jautājums par 100 000 latu slieksni kredītam nekustamā īpašuma iegādei. Šo jautājumu strīdīgo dabu var pierādīt ļoti vienkārši:
– ģimenei piederēja vienistabas dzīvoklis, kas tika ieķīlāts, lai iegādātos trīsistabu dzīvokli. Vienistabas dzīvokli bija plānots pārdot, bet tagad tas nav iespējams. Vienam cilvēkam divi īpašumi. Spekulants?
– ģimene iegādājas māju par 150 000,- Ls, kurā plānoja dzīvot divas ģimenes. Kredīts tika ņemts „Nordea bankā”, kur viens no dēliem bija kredītņēmējs, vēl trīs personas līdzaizņēmēji. Tagad ienākumi ir samazinājušies, un banka lauzusi līgumu, pieprasot no visiem četriem 300 000,- Ls. Spekulanti?
– jauna ģimene iegādājās īpašumu (dzīvokli), uz kuru tika noformētas trīs Zemesgrāmatas – viena dzīvoklim, otra domājamām daļām no zemes un trešā autostāvietai. Spekulanti?
– un visbeidzot, zemnieks, kuram ir vairāki īpašumi un kurš ir jau pasludinājis maksātnespējas procesu un kuram valsts banka („Latvijas Hipotēku un zemes banka”) – pārdodot cesijā viņa parādsaistības, kredīta summu ir „uzaudzējusi” no 100 000,- Ls līdz 300 000,- Ls. Spekulants?”
„Jebkurā gadījumā, ja cilvēks ir rīkojies prettiesiski, viņa vainu var atzīt tikai un vienīgi tiesa,” uzsver A.Gorenko. „Latvijas republikas Satversmes 91. pants nosaka, ka „visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Tai skaitā nediskriminējot pēc dzimuma, ādas krāsas, reliģiskās piederības, mantiskā stāvokļa u.tml.”
Autors: BNA.LV
