Pēdējā mēneša laikā Latvijā iezīmējās skaidra tendence, ka tiek gatavota augsne, lai latviešiem un Latvijas pilsoņiem aizliegtu nodarboties ar vairākiem arodiem. Vispirms pēc Latvenergo ārkārtas akcionāru sapulces Ekonomikas ministrijas vadība, īpaši izceļoties valsts sekretāram Jurim Pūcem, kurš ir Latvenergo valsts kapitāldaļu turētājs, steidza ziņot, ka Latvijas enerģētikas uzņēmuma vadītājs tiks meklēts ārpus Latvijas.
Otrs notikums bija Valsts prezidenta aprūpē esošās Stratēģiskas analīzes komisijas rīkotajā Latvijas foruma diskusijā – tika aicināts turpmāk universitātēm profesoru vietas daudz, daudz piedāvāt mācībspēkiem no ārvalstīm.
Īpaši izcēlās Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Marija Golubeva, kura ārvalstu mācībspēku piesaisti minēja kā vienu no priekšnoteikumiem augstākās izglītības sakārtošanā.
Ai! Kā uzplauks Latviju augstskolas un universitātes, ja latvju profesoru vietā būs ārzemnieki vien.
Pie tā, ka latviešu partijas noraida latviskas vērtības un sola atbalstīt tikai Rietumu vērtības, mēs jau tā kā esam pieraduši. Pie tā, ka ārvalstu investori tika atbrīvoti no nodokļiem, bet Latvijas investori tika diskriminēti, mēs jau esam pieraduši. Pie tā, ka ārvalstnieki sev piederošajos uzņēmumos Latvijā par vadītajiem ieceļ savējos, bija jāpierod, jo šie uzņēmumi pieder citiem. Tikai pie tā, ka Latvijas valsts uzņēmumos vadītājus iecels no ārzemēm, ka valsts augstskolas latviešu zinātniekus apies un to vietā meklēs ārzemniekus, mēs vēl nesam pieraduši. Varbūt šādi noteikumi ir Valūtas fonda un valdības pakta slepenajos protokolos, ka Latvijas finanšu okupācija tiks noslēgta ar aizliegumu latviešiem ieņemt vadošus amatus gan universitātēs, gan valsts uzņēmumos. Tikai mēs par to neesam informēti, protokoli nav atslepenoti.
Pašlaik Latvijas iedzīvotāji masveidā pamet savu dzimteni. Valsts tiek atstāta tāpēc, ka nav darba un darbs svešumā ir vienīgā iespēja uzturēt ģimeni, darbs svešumā ļauj turpināt maksāt kredītus skandināvu bankām. Tomēr šie nav vienīgie motīvi. Latviju masveidā pamet jaunie zinātnieki, kuri, pilnīgi palikuši bez finansējuma, vairs neredz Latvijā zinātniskas izaugsmes perspektīvas un karjeras iespējas. Tieši tā! Latvija ilgstoši bija atpalicēja jaunu doktora grādu piešķiršanā, atpaliekot gan no Lietuvas, gan Igaunijas. Tagad situācija nedaudz uzlabojās, tikai – ko gaidīt no šīs valsts mūsu talantīgākajiem zinātniekiem, ja pētījumiem naudas nav, bet jau tā retās profesoru vietas sāks masveidā piedāvāt ārzemniekiem? Ja Latvijas zinātņu doktori paliks asistenti, bet profesoru vietas dosim ārzemniekiem, ai, kā tas sakārtos augstāko izglītību.
Nezinu, ko, kurš un kā vēlas sakārtot, bet, ja tiks īstenotas šādas Stratēģiskās analīzes komisijas idejas, tad Latviju vēl pametīs jauno zinātnieku paaudze.
Kaut kas tāds jau ir bijis 19. gadsimta sākumā. Tolaik izglītotos latviešus neņēma darbā Rīgas uzņēmumos, jo vācieši nevēlējās pieļaut, ka latvieši vispār iegūst izglītību, ka latvieši sāk izkonkurēt vāciešus kaut kur citur, izņemot fizisku darbu. Latviešu pirmais matemātiķis Kārlis Viljams (miris 1847. g.) bija dzimtcilvēks, kurš, strādājot klaušu darbus, apguva matemātiku un ieguva brīvību, bet darbu atrada tikai Krievijas plašumos, kur kļuva par muižu pārvaldnieku. Latvietis Kārlis Krauklings (1792–1873) pēc studijām Tērbatā netika pieņemts darbā Rīgā vai Latvijas teritorijā un bija spiests pamest Latviju, lai kļūtu par Drēzdenes karaliskās bibliotēkas sekretāru un karaliskā muzeja direktoru utt.
Bija vajadzīga pirmā atmoda, lai apturētu izglītoto latviešu aizceļošanu.
Nesaprotama ir tikai naivā (lai neteiktu – rasistiskā) ticība, ka ārzemnieki ir labāki par Latvijas iedzīvotajiem. Vai pilnīgi aplamās iedomas, kuras Vienotības politiķi cenšas mums ieborēt, ka ārzemnieki, īpaši no Rietumiem, nezog, nekorumpējas un neveido shēmas. Atveriet acis! Kaut vai Daimler korupcijas skandāls! Ārzemēs, īpaši lielākās valstīs nekā Latvija, afēristiem ir citi mērogi! Tiem tāds Latvenergo ir izzogams pāris nedēļās, atstājot vietējiem aborigēniem parādus un tukšu čaulu.
Nevajag idealizēt ārzemniekus. Kādas kvalitātes un kāda līmeņa ārzemnieki vēlēsies doties uz Latvijas augstskolām par profesoriem? Tikai tie, kas netiks pie profesūras Kembridžā, Hārvardā vai Masačūsetsā. Neveiksminieki, iesācēji un tādi, kuri ētisku vai tikumisku problēmu dēļ netiks nekur citur, meklēs laimi Eiropas nabadzīgākās valsts augstskolu profesūrā.
Izeja no augstskolu problēmām nav meklējama, aizstājot latvju profesorus ar laimes lāčiem no citām zemēm. Izeja no augstskolu krīzes ir adekvāts zinātnes finansējums un godīga konkurence uz vakantajām pētnieku un augstskolu mācībspēku vietām. Ir jārada apstākļi, lai Latvijas speciālistiem valsts uzņēmumos būtu izaugsmes iespējas, ir jāparedz un kā obligāta jānosaka apmācība un regulāra kvalifikācijas celšana.
Viena no krīzes mācībām ir tā, ka pārmērīga izdabāšana ārzemniekiem, ārzemju bankām un ārzemju kapitālam laimi nenes, bet gan tikai izveidoja apstākļus Latvijas parādu verdzībai. Valsts prezidentam ir jāmotivē savā paspārnē esošie pētnieki domāt par Latvijas interesēm, nevis pārvērsties par ārvalstu bezdarbnieku darbā iekārtošanas biroju.
