Eiropas Komisija ir piekritusi aizdot Latvijai 1,2 miljardus eiro (840 miljoni latu) ar nosacījumu, ka 600 miljoni eiro (420 miljoni latu) tiek rezervēti komercbanku atbalstīšanai. Četras no piecām lielākajām Latvijas komercbankām ir jau pieteikušas kopā trīssimt miljonu zaudējumus šā gada pirmajā pusē. Tie saskaitīti, atņemot no peļņas uzkrājumus to kredītu segšanai, par kuru atmaksu radušies lielāki vai mazāki zaudējumi. Šo zaudējumu ainu bojā Nordea bankas Latvijas filiāle ar tikai 2,3 miljonu latu zaudējumiem – 74 reizes mazākiem par Swedbank 169 miljonu zaudējumiem. Savukārt pēc aktīvu apjoma Latvijas Swedbank pārspēj Nordea Latvijas filiāli tikai 2,3 reizes. Nordea spējusi Latvijā izvietot 2,3 miljardus latu tā, lai tās peļņa un uzkrājumi atrastos līdzsvarā, kamēr četras citas bankas nonākušas līdz lieliem zaudējumiem. Šīs atšķirības varētu izskaidrot vai nu ar Nordea darbinieku gaišreģu spējām, atpazīstot labos un padzenot sliktos kredītu lūdzējus, vai arī ar iespējām manipulēt ar banku atskaitēs uzrādītajiem skaitļiem.
Izdevumus uzkrauj Latvijas Bankai
Jau nākamnedēļ sāks darboties skaitītājs, pēc kura Latvijas nodokļu maksātāji apmaksās bēdīgo situāciju Latvijas komercbankās. Proti, Latvija maksās kredītprocentus par bankām rezervētajiem 600 miljoniem eiro, kurus būs iespējams izmantot tikai ar EK atļauju. “EK piešķirtā finansējuma daļa 600 miljonu eiro apjomā tiks izvietota noguldījumā Latvijas Bankā, saņemot par šo noguldījumu procentu maksājumus,” Neatkarīgo informēja Valsts kases preses pārstāve Zane Šneidere. Savukārt Latvijas Banka ir samierinājusies uzņemties Latvijas valsts izdevumus. “EK naudas daļa, kas saņemta, bet vēl gaida, lai to liktu lietā valsts stabilizācijas programmā paredzētajām vajadzībām, tiek ieguldīta ar mērķi samazināt Valsts kasei maksājamos kredītprocentu izdevumus. Latvijas Banka šajā procesā nekādu peļņu negūst,” turpināja LB pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.
Vakardienas notikumi sakrita tā, lai parādītu, ka LB nauda tāpat ir Latvijas valsts nauda. Proti, valdība nolēma (nolēma lūgt Saeimas akceptu, par kura saņemšanu nav jāšaubās) palielināt LB iemaksas valsts budžetā no 15 procentiem līdz 65 procentiem no LB peļņas, bet tagad peļņas gūšana kļūst problemātiska.
Nepieciešamību uzreiz maksāt kredītprocentus par nezināmā nākotnē izlietojamu naudu Z. Šneidere izskaidroja tādējādi, ka arī EK ir Latvijai aizdodamo naudu aizņēmusies, t.i., vēl tikai kārto aizņēmuma procedūras. Ja tās sāktu kārtot tikai tad, kad Latvijai vajadzēs naudu komercbanku glābšanai, tad šīs bankas varot palikt neizglābtas, jo “laiks resursu apgūšanai būtu pārāk ilgs,” skaidroja Z. Šneidere.
Ņem naudu par jebkādu cenu
Latvijas valdības gatavība maksāt praktiski dubultus kredītprocentus par atlikušajiem 600 miljoniem eiro, kurus tā drīkstēs lietot, izskatās pēc centieniem par pilnīgi vienalga kādu cenu iegūt naudu Valsts kases iztrūkuma segšanai. Šā gada pirmajā pusē valsts konsolidētā kopbudžetā ir izveidojies finansiālais deficīts 425,15 miljonu latu apmērā, kas gada otrajā pusē varētu pieaugt straujāk. Valdībai tādā gadījumā atliek vai nu panākt, lai LB laiž apgrozībā tikai ar valdības parādzīmēm segtus latus, vai arī pirkt šos latus no LB par aizlienētu naudu un nodrošināt LB valūtas rezervi lata kursa uzturēšanai.
Otrajā gadījumā paliek atklāts jautājums par to, kā Latvijas valsts atdos savus parādus. Latvijas nespēju atbildēt uz šo jautājumu Starptautiskajam valūtas fondam vakar atzina finanšu ministrs Einars Repše. Pēc viņa teiktā, aizdevēji joprojām neticot, ka Latvija “spēs savaldīt budžeta deficītu, kurš, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, kļūst tikai sliktāks”. Latvija ir dabūjusi naudu no Eiropas Savienības, kuras dalībvalstis negrib pieļaut precedentu šā it kā elitārā valstu kluba biedra bankrotam.
Valstij ir pienākums palīdzēt
EK aizdevums atjauno cerības uz valsts palīdzību kredītņēmējiem un arī kredītiestādēm, par kuras nepieciešamību atgādina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un tās jaunais priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Nesen komisija bija uzaicinājusi Finanšu ministrijas darbiniekus atskaitīties, ko īsti paveikusi jau šā gada sākumā izveidotā darba grupa. Tās pamatpriekšlikuma būtība bija aizvietot banku nesaņemtos kredītmaksājumus ar valsts galvojumiem, bet tika atzīts, ka valsts nevarēs pilnībā izvairīties arī no naudas maksāšanas bankām kredītņēmēju vietā. Valsts izdevumu summa tad svārstītos starp aptuveni deviņiem un 40 miljoniem latu gadā. Ja valsts sāktu galvot ne vien par nesaņemtajiem, bet vēl tikai šaubīgajiem kredītiem, tad izdevumu summa sasniegtu 358 miljonus latu.
“Latvijas valdības un EK vienošanās saskan ar mūsu prasībām palīdzēt kredītņēmējiem,” V. A. Krauklis teica Neatkarīgajai vakar. Viņš dalījās ar informāciju (ar “informācijas drumslām”, kā viņš tās nodēvēja) par valdības sarunām ar SVF, kas par vienu no sava aizdevuma došanas priekšnoteikumiem izvirzot finanšu sistēmai domāta palīdzības mehānisma izveidošanu. To neesot viegli izveidot. V. A. Krauklis brīdināja, ka, pirmkārt, palīdzības programmas var izrādīties daudz dārgākas, nekā sākumā rēķināts, un, otrkārt, iespējas saņemt naudu no valsts mazinās banku ieinteresētību saņemt parāda atmaksu no pašiem parādniekiem. Tomēr daudzi parādnieki ir kļuvuši vai kļūs par banku parādniekiem sakarā ar jau veikto un tālāk turpināmo valsts izdevumu samazināšanu, tāpēc valstij, pēc V. A. Kraukļa pārliecības, nāksies viņiem palīdzēt.
Avots: www.nra.lv
