Finanšu ministrija (FM) ir nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai (EK) un Starptautiskajam valūtas fondam par papildus nepieciešamajiem ~ 400 miljoniem latu 2010. gada budžetā tiem Eiropas Savienības (ES) fondu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda) projektiem, kuri pašlaik ir plānošanas, izstrādes vai vērtēšanas stadijā, informē FM speciāliste Agnese Beļkeviča.

Eiropas Komisija nekādas prasības Latvijai nav uzspiedusi. Prasītājs ir bijis tikai viens – Latvijas valdība, kas šā gada sākumā vērsās pie EK un Starptautiskā Valūtas fonda ar lūgumu palīdzēt, jo reāli bija iestājusies valsts maksātnespēja, tā intervijā laikrakstam “Diena” norādīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas konkurences komisāri Neliju Krusu, pārrunājot Liepājas elektrostacijas projekta saskaņošanas gaitu, vienojās, ka līdz šā gada beigām Eiropas Komisija paudīs savu viedokli jautājumā par to, vai Latvijas izvēlētā atbalsta forma elektrostacijas projekta īstenošanā – jaudas maksājuma veidā – atbilst Eiropas Savienības normām. Pozitīvas atbildes gadījumā Latvija varēs jau nākamgad uzsākt elektrostacijas projekta īstenošanu.

Pirmdien, 27. jūlijā, Valsts kases kontā ieskaitīta Eiropas Komisijas (EK) otrā aizdevuma daļa 1,2 miljardu eiro apmērā. Paredzams, ka 600 miljoni eiro tiks rezervēti valsts budžeta vajadzību nodrošināšanai, savukārt otra aizdevuma puse — finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai.

Latvijas komercbankas aizrautīgi piesaka zaudējumus, it kā cerot uz to segšanu no Eiropas Savienības vārdā aizdotās naudas.

Atbildību par pasaules izvešanu no krīzes uzņēmušies un G20 samitā par pasaules jauno finanšu kārtību sprieda un zem tās parakstījās: Argentīna, Austrālija, Brazīlija, Kanāda, Ķīna, Francija, Vācija, Indija, Indonēzija, Itālija, Japāna, Meksika, Krievija, Saūda Arābija, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Turcija, Lielbritānija, ASV un Eiropas Savienība.
“Es apzinos, ka daudzi cilvēki baidās par savām darbavietām, hipotekārajiem kredītiem vai ietaupījumiem. Patiesi, manas galvenās rūpes šobrīd ir nodrošināt to, ka viss, ko mēs darām, nāk par labu nodarbinātībai,” pareizos vārdus kontinenta sabiedrībai pirms pagājušajā nedēļā notikušā G20 samita Londonā runāja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.

Eiropas Komisija (EK) 30. martā sniedza palīdzību nabadzīgo valstu lauksaimniekiem, piešķirot pirmo maksājumu 314 miljonu eiro apmērā no pērnā gada nogalē apstiprinātās viena miljarda eiro vērtās finanšu programmas.

Šonedēļ Eiropas Komisija (EK) kopā ar Starptautisko Valūtas fondu turpina pārrunas ar Latvijas amatpersonām un nozaru ministrijām par tālākajiem soļiem budžeta veidošanā. EK Ekonomikas un finanšu jautājumu ģenerāldirektorāta delegācijai jānoskaidro, kā Latvijas valdība pilda saistības, ko tā apņēmusies izpildīt “Saprašanās memorandā starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku”, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā speciālists Ivars Bušmanis.

Eiropas Savienības vienotās valūtas eiro ātra ieviešana būtiski uzlabotu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kredītreitingus un ekonomisko situāciju kopumā, aģentūrai AFP norādīts kredītreitingu aģentūrā Standard&Poor’s, informē Saeimas ES informācijas centrs.
“Tas ir pilnīgi skaidrs, ka gadījumā, ja kāda no Baltijas valstīm iestātos eirozonā, tās kredītreitings pieaugtu par vairākiem punktiem,” AFP teicis Standard&Poor’s analītiķis Frenks Džils. Viņš arī norādījis, ka reitingus varētu uzlabot arī kaut vai tikai skaidrākas norādes no Eiropas Centrālās Bankas vai Eiropas Komisijas puses, ka šāda paātrināta eiro ieviešana vispār tiek apsvērta.
Ar aicinājumu Austrumeiropas ES dalībvalstīm atvieglot eiro ieviešanai nepieciešamo …

2. martā Eiropas Savienības dalībvalstu vides ministri ar lielu balsu vairākumu noraidīja EK centienus piespiest Austriju un Ungāriju atcelt šajās valstīs spēkā esošos aizliegumus audzēt ģenētiski modificētu kukurūzu.
Kopš 2005. gada šī bija jau trešā reize, kad EK mēģina atcelt Austrijas aizliegumu, kas noteikts pret ASV korporācijas Monsanto “MON810” un Vācijas Bayer “T25” modificētās kukurūzas celmiem un otrais mēģinājums attiecībā pret Ungāriju.
Pret aizliegumu atcelšanu balsoja 22 ministri no 27 dalībvalstīm, “sastādot plašāko kvalificēto vairākumu, kāds jebkad bijis šīs tēmas sakarā,” teica Francijas vides ministrs Žans Luiss Boro.
Gan ĢMO aizstāvji, gan pretinieki …