Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) stingrā pieturēšanās pie prasībām, kuras tas izvirzījis valstīm, kas saņēmušas starptautisko finanšu palīdzību, apdraud ekonomikas atveseļošanos Latvijā un visā Eiropā.

Veiksmīgi noslēdzoties Starptautiskās aizņēmuma programmas pārskata misijai, Eiropas Komisija (EK) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apstiprināja turpmāko sadarbību ar Latviju valsts ekonomikas stabilizēšanā, piešķirot nākamo aizdevuma daļu 300 miljonu eiro apmērā.

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) publicējis darba ziņojumu par ekonomiskās krīzes dziļuma cēloņiem Austrumeiropā. Tajā minēts, ka pie ekonomiskās krīzes Latvijā ir vainojama Latvijas Banka.

Premjeram Valdim Dombrovskim nekavējoties jāievieš skaidrība par Briselē cirkulējošo dokumentu, kurā ir runa par valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži (LVM) privatizāciju, uzskata aptaujātie bijušie Latvijas valdību vadītāji.

15. jūlijā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs paziņoja, ka Latvijai vairs nav nepieciešami Valūtas fonda kredīti. Latvija ir aizņēmusies stipri vairāk nekā tai vajadzēja un nevajadzētu turpināt aizņemties no starptautiskajiem donoriem. Latvijas Bankas prezidents pat retoriski vaicāja: “Kāpēc jau pie esošas naudas kontā turpināt aizņemties vēl un vēl?”

Pakāpeniski arvien skaidrāk atsedzas skaudra patiesība, ka krīzes aizsegā bija iecerēts pēdējais cēliens Latvijas valsts uzņēmumu prihvatizācijā. Proti, bija iecerēts piesavināties Latvijas valsts galvenās vērtības, kuras tai ir vēl palikušas – Latvijas lielākos uzņēmumus.

Pirmdien, 7. jūnijā ir sekmīgi noslēgusies Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) vadītā starptautiskās aizņēmuma programmas partneru pārskata misija Latvijā. Šobrīd ir panākta kopīga izpratne par sākotnējo novērtējumu nepieciešamajam konsolidācijas apjomam 2011. gadam, proti 395-440 miljoni latu.

Eiropas Komisija atzina, ka Igaunija ir izpildījusi Māstrihtas kritērijus un ir gatava uzņemšanai eirozonā no 2011. gada 1. janvāra. Pozitīvs Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas atzinums ir viens no pirmajiem soļiem, kas bija nepieciešams, lai Eiropas Savienības Padome jūlijā varētu pieņemt galīgo lēmumu par eirozonas paplašināšanu.

Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums ir reklāmas pasākums, kas apmaksāts ar Latvijas valsts aizņēmuma naudu.

Pasaules finanšu tirgus tagad satricina jauna bēdu ieleja – Grieķija. Lai Latvija nebankrotētu, Valūtas fonda un Eiropas Komisijas kopējais aizdevumu apjoms bija 7 miljardi eiro. Grieķijas gadījumā nepieciešamais kredītu apjoms tuvākajiem trim gadiem ir kādas divdesmit reizes lielāks nekā Latvijas gadījumā. Grieķija ir daudz, daudz dziļākās problēmās nekā Latvijā.