Šodien, 28. septembrī, radio Baltkom FM ēterā viens no bijušajiem Parex bankas īpašniekiem Viktors Krasovickis atklāti paziņoja, ka viņi, kopā ar otru bijušo līdzīpašnieku Valēriju Karginu, ir gatavi pārņemt bankas vadību un padarīt to atkal rentablu jau pavisam īsā laikā.
Kā zināms, Valsts kontrole ir pabeigusi revīziju par bankas pārņemšanu, un tās rezultātus darīs zināmus sabiedrībai 1. oktobrī. Jau noskaidrots, ka ir vairākas kļūdas, kuras pieļāva gan bijušais premjers Ivars Godmanis, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Piemēram, kaut vai tas, ka Parex bankas darbības ierobežojumi tika ieviesti pārāk vēlu – tikai pec pusotra mēneša, pēc tam, kad to pārņēma valsts. Tas sekmēja lielu naudas summu aizplūdi no bankas un, iespējams, arī no valsts.
V. Krasovickis radio ēterā stāstīja, ka Parex īpašnieki vērsušies FKTK ar priekšlikumu par ierobežojumiem uzreiz pēc pārrunu uzsākšanas ar valdību. “Īstenībā, kad mēs sākām pārrunas ar valdību, nākamajā dienā mēs griezāmies ar vēstuli FKTK, lai tiktu ieviesti ierobežojumi, jo mēs paredzējām, ka šāda notikumu attīstība veicinās noguldījumu aizplūdi no bankas, taču ierobežojumus ieviesa tikai pēc pusotra mēneša. Protams, tas bija pareizs un nepieciešams, kaut arī nedaudz novēlots lēmums. Pēc tam, kad sabruka viena no lielākajām ASV bankām, pēc tam, kad Zviedrijas valdība paziņoja, ka tā ieguldīs naudu savās bankās, dabiski, sākās kaut kāda noguldītāju kustība, tai skaitā arī Parex bankā. Bet pēc tam, kas izskanēja paziņojumi par to, ka banku varbūt slēgs ciet, ka, iespējams, novedīs to līdz bankrotam – pati valdība to paziņoja, protams, noguldītāji uzreiz sāka vēl straujāk “skriet prom” no bankas”.
V.Krasovickis arī darīja zināmu, ka pārņemot banku, viss par ko savā starpā runāja valdības pārstāvji tika turēts noslēpumā, bet uz toreizējiem īpašniekiem, savukārt, tika izdarīts spiediens, lai bankas akcijas pārietu valstij. “Viss tika turēts noslēpumā. Mēs taču neprasījām atņemt mūsu akcijas un nemaz neplānojām arī tās atdot – viss tika izdarīts spiediena rezultātā. Tāpat arī uz mums tika izdarīts spiediens, lai mēs un mūsu radinieki turētu un vēl palielinātu noguldījumu summas bankā, par kurām mums tagad medijos pārmet. Depozīti pat tika noguldīti uz procentu likmēm, kas ir zemākas nekā tirgū esošās.”
Bijušais Parex līdzīpašnieks arī uzsvēra, ka banka līdz pārņemšanas brīdim bijusi ienesīga un ievēroja visus nepieciešamos Latvijas bankas normatīvus. To ir apstiprinājušas neskaitāmas pārbaudes un auditi, tajā skaitā arī starptautiskie. Pēc viņa vārdiem, galvenais lūgums valdībai pagājušā gada oktobrī bija nevis paņemt banku, bet gan piešķirt valsts garantijas sindicēto kredītu termiņa pagarināšanai.
“Ja nebūtu ieguldīta tik liela nauda Parex bankā, nebūtu valdībai jālūdz aizdevums no starptautiskajiem aizdevējiem. Tagad jau viss ir skaidri redzams, ka vairākas citu valstu bankas ir atdevušas naudu savām valdībām, bet vairākas vēl tikai atdos kā, piemēram, ASV. Tā kā šis scenārijs, kurš tika izspēlēts, un, kuru pašlaik kritizē Valsts kontrole, droši vien, bija kļūdains. Nevajadzēja mums atņemt akcijas, vajadzēja tikai palīdzēt bankai ar likviditāti un izsniegt garantijas – tas ir arī tas, ko mēs īsti prasījām”, tā Viktors Krasovickis.
Viņš uzsvēra, ka šobrīd esot ļoti sāpīgi skatīties uz politiskajiem paziņojumiem medijos par Parex un, ja jau valstij šī banka nav vajadzīga, tad bijušie īpašnieki ir gatavi pārņemt banku atpakaļ un tuvākajā laikā arī valstij atgriezt visus ieguldītos līdzekļus pat ar procentiem.
V.Krasovickis: “Man šķiet, ka ar Parex bankas vārdu politiķi kārto kaut kādus savstarpējos rēķinus. Šobrīd pieejami maz profesionālu komentāru par bankas stāvokli. Arī nekāda informācija par darbības rezultātiem netiek publicēta.”
Runājot par kaut vai aptuvenu summu, kura bankas pārņemšanas gadījumā būtu jāatdod atpakaļ valstij, V. Krasovickis paziņoja, ka pēc viņam pieejamās informācijas, Parex bankā tika investēts ap 600 miljoniem latu un tos ir reāli atgriezt valstij apmēram 1,5 – 2 gadu laikā.
Autors: Bizness.lv
