Latvija joprojām ir pasaules rekordiste ekonomikas lejupslīdē. Neko līdzīgu pērnā gada IKP kritumam 18% līmenī un 16,9% arī pēdējā ceturksnī, izņemot Lietuvu (kas tomēr izskatās mazliet labāk!), neatrast nedz Eiropas, nedz citu kontinentu valstīs. Vismaz tajās, ko mēdz aplūkot statistiķi.
Tomēr, ko domāt tālāk, zināmā mērā jau ir optimisma jautājums. Vajag gana stiprus nervus, lai, piemēram, Ekonomikas ministrijas nupat aprīlī klajā laistajā Informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko situāciju valstī lūkotos rūpniecības produkcijas izlaides un eksporta rādītāju līknēs, kas vienoti rāda gāšanos lejup no klintīm (2008. gada rezultāti).
Bet, ja acs ir vērīga, tad tāpat kā kino, kur varoņi pa sabrukušas laipas atliekām kārpās augšup virs bezdibeņa, arī minētajās diagrammās redzam, ka šā gada pirmajos mēnešos kritienu trajektorijas aizas dziļumā lielākoties nobremzējas un pamazām virzās augšup.
Apstrādes rūpniecībā eksports pērnā gada nogalē salīdzinājumā ar 2009. gadu jau bija uzrausies uz klints maliņas, janvārī atkal kritis lejup, bet skaidri redzams, ka tikšana uz stingra pamata ir vien laika jautājums.
Pārtikas rūpniecība to jau ir paveikusi dažu procentu robežās, bet neapšaubāms līderis ir kokapstrāde, panākot pieaugumu pat 40% robežās. Šķiet, “virs ūdens” eksportā jau ir ķīmisko, gumijas un plastmasas izstrādājumu, kā arī metāla un gatavo metāla izstrādājumu ražotāji, ar mainīgām sekmēm ārvalstu tirgū cīnās mašīnu un iekārtu izgatavotāji un citi. Patiešām, norisinās dramatiska izdzīvošanas cīņa, kurā lieti noderētu atspaids no malas.
Kreditēšana uzņēmējiem gandrīz liegta
Kā visvairāk nepieciešamo atbalstu uzņēmēji pirmām kārtām nosauc kredītu pieejamību, Lai nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus laikā, kad samaksa par pārdoto preci ievelkas, toties partneri Latvijas komersantiem vairs nevēlas pārdot izejvielas ar pēcmaksu; lai iegūtu līdzekļus projektiem jaunu produkcijas veidu ražošanai, uzņēmumu modernizēšanai un tamlīdzīgi.
Taču kreditēšanas tirgus ir apstājies, un dažs komersants tieši šā iemesla dēļ nevis silda ekonomiku, bet karājas virs bezdibeņa.
Kā liecina finanšu analītiskā uzņēmuma “Laika stars” (LS) šajā pavasarī rīkotā komersantu aptauja, 75% respondentu (no aptaujātajiem diviem simtiem) bankas finansējumu nedz pērn, nedz šogad nav saņēmuši. Kā komentē LS eksperts Jānis Pinnis – daļa no šiem uzņēmējiem nemaz nav devušies uz komercbankām neko prasīt, jo valda viedoklis: pat tad, ja aizdevumu nedabū, var iekulties papildu sankcijās saistībā ar jau esošajiem kredītiem. Ka pērn un šogad ir nācies saskarties ar dažādiem biznesa ierobežojumiem un papildu prasībām no banku puses, apstiprina arī 75% LS aptaujāto komersantu.
Informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko situāciju valstī norādīts: “2009. gadā ir ievērojami samazinājušies kreditēšanas apjomi. 2008. gada decembrī kopumā rezidentiem bija izsniegti kredīti 14,6 miljardu latu apmērā, taču 2009. gada beigās izsniegto kredītu atlikumu apjoms bija 13,5 miljardi latu, kas ir par 7,3% mazāk nekā pirms gada.
Sākot ar 2009. gada jūniju, kredītu atlikumi, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajiem mēnešiem, sāka samazināties, un 2010. gada februārī tie bija par 7,9% mazāki nekā attiecīgajā mēnesī gadu iepriekš. Komerckredītu atlikumi ik mēnesi samazinājās jau kopš 2008. gada novembra un turpināja sarukt arī 2009. gadā. Rezidentiem izsniegto komerckredītu atlikumi 2010. gada februārī, salīdzinot ar 2009. gada februāri, samazinājās par 21,9 procentiem.
Ja atdzīvosies ekonomika, būs arī kredīti
“Ekonomikas atveseļošanās nav iedomājama bez straujākas aprites atjaunošanās tās asinsritē – kreditēšanas jomā,” uzskata ekonomikas ministrs Artis Kampars, un tādēļ aprīļa sākumā uz tikšanos aicināja Latvijas lielāko komercbanku vadītājus. Sarunas beidzās ar komercbanku vadītāju solījumu, ka līdz ar valsts ekonomikas stabilizēšanos būs iespējama biznesa plašāka kreditēšana, ar uzslavu Latvijas Garantiju aģentūrai, kas kļuvusi par vērā ņemamu instrumentu uzņēmēju atbalstam, sniedzot garantijas kredītu restrukturizācijai un eksporta darījumiem, un secinājumu, ka nepieciešams iespējami ātrāk pieņemt jauno Maksātnespējas likumu, lai panāktu grūtībās nonākušu uzņēmumu ātrāku atgriešanos tirgū.
Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti ir nobažījušies par kredītu izsniegšanas apjomu samazināšanos, un tādēļ 20. aprīlī rīkoja diskusiju, lai noskaidrotu pašreizējo situāciju un to, kas būtu darāms, lai kreditēšanu aktivizētu. Pie garā diskusiju galda atkal sēdēja komercbanku sektora vadošie speciālisti, kā arī pārstāvji no Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas, Latvijas Bankas, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.
Tikšanās jaunas atklāsmes neatnesa. Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Teodors Tverijons sacīja: “Mēs saprotam sabiedrības neapmierinātību ar kreditēšanas apjoma samazināšanu, bet cits jautājums – cik tā ir pamatota. Latvijā visas komercbankas ir universālas bankas, kuru pamatpakalpojums un galvenais ieņēmumu avots ir tieši kreditēšana. Pašreizējā situācijā tā gan ir galvenais zaudējumu avots.”
Pērn komercbankas slikto kredītu uzkrājumiem bijušas spiestas rezervēt 1,3 miljardus latu. Gada beigās to kredītu īpatsvars, kuriem maksājumi kavēti 90 dienas, bijis 16,4%, kas tiek raksturots kā dramatisks rādītājs. (Igaunijā šis skaitlis esot divas reizes mazāks.) Nelāgo uzkrājumu dēļ bijusi jāsaņem finansiāla palīdzība no mātesbankām, un, iepriekšējo gadu rūgtās pieredzes mācītas, bankas nu septiņreiz vērtē, vai aizdevuma ņēmējs naudu spēs atdot.
Tas, ka stingro prasību un piesardzības dēļ dziest valsts ekonomika, īstenībā nekādā veidā neesot banku atbildība. Banku sektoram esot pasīva (kaut arī svarīga) loma ekonomikas atlabšanā – ja būs idejas un projekti ar drošu ekonomisko pamatojumu un pietiekamu paša aizdevuma ņēmēja ieguldījuma daļu, kredīti netiks liegti.
Kā norādīja “SEB bankas” Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs, pērnā gada kreditēšanas apjomu sarukums 1,1 miljarda latu apjomā (7%) īstenībā ir krietni mazāks nekā ekonomikas kritums valstī kopumā. “Šie divi faktori ir cieši saistīti, jo kritums bija arī komercdarbībā un daudziem komersantiem šajos apstākļos aizdevums nemaz nebija vajadzīgs. Vienīgais pamats kreditēšanas apjomu kāpumam būs atjaunotne ekonomikā.”
Ar kādiem nosacījumiem bankas atvērs maku
K.Danēvičs uzsvēra, ka saprotamā kārtā visvairāk samazinājušies kredītu apjomi darījumiem ar nekustamo īpašumu un būvniecībai, bet ražošanas uzņēmumiem, gluži pretēji, pat nedaudz palielinājušies. To apliecina arī iepriekš minētais ziņojums par makroekonomisko situāciju valstī: “Industriālo kredītu atlikumi saglabājās būtībā nemainīgi 2008. gada līmenī (2010. gada februārī tie bija par 0,8% lielāki nekā 2009. gada februārī). Jāatzīmē, ka, parādoties atsevišķām atveseļošanās pazīmēm uzņēmējdarbības sektorā, īpaši saistībā ar eksporta potenciāla pieaugumu, 2009. gada beigās atsevišķos mēnešos bija vērojams neliels industriālo kredītu portfeļa pieaugums.”
Kādi ir nosacījumi, lai komercbankas aizdevumus komersantiem tomēr piešķirtu? K.Danēvičs nosauc šādus kritērijus:
– uzņēmuma paša kapitāls līdzdalībai projektā ne mazāks par 30%;
– spēja apkalpot esošās saistības no esošās naudas plūsmas;
– investīciju periodā skaidri pierādāma spēja nokārtot vismaz procentu maksājumus no esošās naudas plūsmas (tas īpašas grūtības rada tieši jauniem projektiem ar ES fondu līdzfinansējumu;
– vismaz aptuveni prognozējami rezultāti gan esošās darbības ietvaros, gan no investējamā projekta;
– spēja norēķināties ar piegādātājiem un pildīt citas saistības.
Banku pārstāvji norādīja, ka līdz ar viegli un lēti pieejamo kredītu fenomenu Baltijas valstīs bija deformējusies izpratne par paša kredīta ņēmēja līdzdalību un līdzatbildību aizdevuma izmantošanā un atpelnīšanā. “Bankas nekādā gadījumā nevar uzskatīt par tādiem investoriem kā riska kapitālisti, kuru uzdevums ir sekmēt kāda projekta attīstību,” norādīja T.Tverijons. “Komercbankas aizdod svešu naudu, kuru ir jāatgūst ar peļņu. Bet, protams, uzņēmēji visā pasaulē vairāk vēlas riskēt ar citiem piederošu naudu nekā savējo.”
Kad kreditēšanas tirgus Latvijā atgūs veselību
LKA uzskata, ka veselīgs kreditēšanas tirgus Latvijā izveidosies tad, ja tiks īstenoti šādi nosacījumi:
– atjaunota ticība Latvijas ekonomikai un ārējo reitingu uzlabošanās (pašlaik labs progress);
– veselīga konkurence starp bankām par labajiem klientiem (sāk atjaunoties);
– labāka izpratne par projektu ar Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu reālo dzīvotspēju un rentabilitāti (sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) sapratne rasta, bet, piemēram, ar Zemkopības ministrijas iestādēm – vēl ne);
– atbalsts visaptveroša kredītreģistra izveidē (kā Zviedrijā, iekļaujot komunālos maksājumus, ienākumu izvērtējumu u.c.);
– dziļāki kapitāla tirgi – vērtspapīru birža, riska kapitāla fondu un citu finanšu instrumentu reāla darbība;
– stabila un prognozējama juridiskā vide (ar līdzsvarotu patērētāju un aizdevēju interešu aizsardzību – bez pašreizējām (pēc banku viedokļa) krasām svārstībām nostādnēs par kredītsaistību iespējamu atlaišanu u.tml.);
– skaidras un prognozējamas regulējošās tiesiskās normas kreditēšanas jomā (bez interpretācijas iespējām pēc principa – tiesāsimies, un tad jau redzēs, kā viss beigsies…).
K.Danēvičs uzsver, ka juridiskās vides vērtējums mūsu valstij arī starptautiskos reitingos ir ļoti vājš. Piemēram, The Global Competitiveness Report 2009-2010 (sagatavojis Pasaules ekonomikas forums – World Economic Forum) Latvija ievietota 72. vietā (Igaunija – 22). Bet valdības politikas saprotamība Latvijā novērtēta ar 78. vietu (Igaunijai – 17. vieta).
Ja skatāmies šādi, redzams, ka ejams vēl gana garš ceļš, lai, piemēram, savestu kārtībā tiesisko regulējumu kreditēšanas laukā, kur gana daudz strīdu. Arī Saeimas sanāksmē komercbanku pārstāvji neatlaidīgi prasīja ātrāk juridiski sakārtot maksātnespējas procesa gaitu. Latvijā tā ilgums ir trīs gadi, turpretī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs – 1,7 gadi. Latvijā maksātnespējas procesa izmaksas ir 13% no īpašuma vērtības, OECD – 8,6%, bet atgūtā daļa vairāk nekā divas reizes mazāka. Tādējādi ir iesaldētas ļoti lielas summas, kas nenonāk komerciālajā apritē un arī kavē valsts ekonomikas attīstību.
Kas bankām nepatīk komersantu projektos
T.Tverijons kārtējo reizi norādīja, ka komersanti, it īpaši ES fondu līdzfinansētos projektos, uz papīra rāda ļoti spoži izstrādātus biznesa plānus, bet, banku eksperti, tos analizējot, atklāj, ka ieguldītos līdzekļus atpelnīt nebūs iespējams, ka projekts nebūs dzīvotspējīgs. Tam piekrita arī “Swedbankas” pārstāvis, atzīstot, ka 2008. gadā vissliktākie projekti bijuši tieši tie, kuri tapuši ar ES līdzfinansējumu. Tādēļ kā atzīstamu praksi baņķieri norāda sadarbību ar LIAA, kad projekta ekspertīze vispirms tiek uzticēta bankai un projektu apstiprina, un līgumu ar komersantu slēdz tikai pēc tās akcepta saņemšanas.
Savukārt, kā minēja T.Tverijons, ar Zemkopības ministriju šāda vienošanās nav panākta un bankās joprojām ierodas klienti ar apstiprinātiem ES fondu projektiem, kurus kredītiestādes noraida. Kā piemēru viņš nosauca biogāzes ražotņu būvniecības projektus, kuri ir ļoti dārgi, bet kuriem faktiski neesot komersanta līdzfinansējuma. Turklāt ļoti grūti aprēķināt arī projektu ienesīgumu, jo “gada laikā trīsreiz ir mainīti biogāzes iepirkšanas tarifi”.
Bankas savulaik uzticējušās piensaimnieku biznesa plāniem jaunu lopu novietņu celtniecībā, kad aplēsēs minētas tobrīd ļoti augstās piena iepirkuma cenas un apgrozījums. Piena tirgum samazinoties, visvairāk cietuši tieši tie zemnieki, kuri optimistiski aizņēmušies lielas naudas saimniecību paplašināšanai.
Tādas ir banku mācības. “Mūsu attieksme pret kredītu izsniegšanu ir ļoti piesardzīga, jauni burbuļi nav jāveido,” tā T.Tverijons.
Bet pašlaik tādēļ, ka komerckredītus kopš novembra vairs neizsniedz Hipotēku un zemes banka, ļoti smagi cieš tās klienti – lauksaimnieki (kuri turklāt kreditētāju vidē tiek uzskatīti par iespējami drošiem klientiem), kas tagad nevar iegūt apgrozāmos līdzekļus sējas izdevumu segšanai. Visi ir vienisprātis, ka jautājums jārisina ļoti steidzami, bet… sējas laiks jau ir klāt.
Skaidrs ir viens: komercbankas savus makus arī turpmāk atvērs vairāk nekā piesardzīgi. Latvijas Bankas pārstāvis Saeimā sacīja – komercbankām vienmēr ir divas problēmas: gan tad, kad nauda ir, gan tad, kad tās nav. Viņš atzina – šobrīd nauda ir, bet vienlaikus arī norādīja – Latvijas Banka nav komercbanku ministrija un tādēļ šajā laukā neko izrīkot nevar. Tādēļ tiem komersantiem, kas neatbilst banku parametriem, neatliks nekas cits, kā vien karāties virs bezdibeņa un mēģināt rāpties augšup pašu spēkiem.
Autors: Mudīte Luksa, LV.LV
