Latvijas banku sektors šā gada deviņus mēnešus beidza ar 579 miljonus latu lieliem zaudējumiem, kas galvenokārt radušies, veidojot uzkrājumus nedrošajiem kredītiem. Tāpat turpina pieaugt to kredītu īpatsvars, kuru īpašnieki kavē maksājumus ilgāk par 90 dienām un šobrīd tāds ir jau teju katrs 15. aizdevums no 100.

Stokholmā notikušajā koordinācijas sanāksmē četru lielāko ārvalstu banku, kuras darbojas Latvijā, mātes bankas no jauna apliecināja apņemšanos atbalstīt savas filiāles un meitasuzņēmumus Latvijā un sekmēt finanšu stabilitāti Baltijas reģionā. Šī apņemšanās kopā ar finansiālo palīdzību, ko Latvija saņem no Eiropas Savienības (ES), Starptautiskā valūtas fonda (SVF), Pasaules Bankas un citiem divpusējiem un daudzpusējiem aizdevējiem, mazinās ekonomiskās krīzes ietekmi, palielinās investoru uzticību un palīdzēs Latvijai atgriezties uz ilgtspējīgas attīstības ceļa, norāda Eiropas komisija.

Finanšu ministrija izstrādājusi jaunu maksājumu pakalpojumu likumu, kas nosaka jaunu pakalpojuma sniedzēju kategoriju – maksājumu iestādes. Tādējādi tiek plānots paplašināt to subjektu loku, kas ir tiesīgi sniegt maksājumu pakalpojumus.

Tuvojas jaunais mācību gads, un līdz ar to daudziem studētgribētājiem aktuāls kļūst jautājums – kur ņemt naudu studijām. Viena iespēja – izmantot topošā studenta vai viņa vecāku iepriekš mērķtiecīgi uzkrātos līdzekļus mācību maksas segšanai. Otra – aizņemties nepieciešamo summu kredīta veidā un pēc izglītības iegūšanas to noteiktā laikā atmaksāt.

Apsveicami, ka Ministru kabinets ir konceptuāli atbalstījis Finanšu ministrijas izstrādāto atbalsta programmu kredītņēmējiem, kura paredz valsts galvojumu restrukturizētajiem kredītiem. Šāda palīdzība tiem kredītņēmējiem, kuriem radušās problēmas ar kredītu atmaksu, ir gan šo cilvēku, gan, banku, gan valsts interesēs.

Latvijā pašreiz bankrota priekšā ir aptuveni 10 banku – šādu viedokli portālā Apollo.lv pauž Ventspils mērs Aivars Lembergs. “Es lēšu, ka bankrota priekšā pašlaik ir aptuveni desmit banku Latvijā,” norāda Lembergs. Latvijas ekonomikā patlaban ir tik lielas problēmas tieši banku dēļ.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati par Latvijā strādājošajām komercbankām uzrāda 346,8 miljonu latu zaudējumus šā gada pirmajā pusē.

Latvijas banku sistēmas rādītāji ir atbilstoši normatīvu prasībām – vidējais likviditātes rādītājs jūnija beigās bija stabils – 49.6% (maija beigās – 50.2%). Banku sektora vidējais kapitāla pietiekamības rādītājs jūnija beigās bija pietiekami augsts – 12.4% (maija beigās – 12.8%) (minimālā normatīvā prasība ir 8%), liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtā informācija.

Pensiju 3. līmenis šajos apstākļos ir kļuvis vēl svarīgāks nekā iepriekš. Kā rāda pieredze, tad cilvēkam pensijas gados nepieciešami apmēram 70 procenti no agrākajiem ienākumiem, bet valsts nodrošinātā pensija spēs segt tikai daļu no kvalitatīvai dzīvei vajadzīgā.

Turpmāk Latvijas Hipotēku un zemes banka sniegs plašāku atbalstu saimnieciskās darbības uzsācējiem.