Šā gada pirmā pusgadā izsniegto kredītu apjoms pret gada 2009.gada nogali palielinājies 12 komercbankām, bet kopumā kredītportfelis sarucis par 3,4%, samazinoties līdz 14,906 miljardiem latu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Slikto kredītu dzēšanai izveidoto uzkrājumu pieaugumu par 250 miljoniem latu pusgada laikā bankas vismaz vēlētos uztvert kā zīmi, ka to grūtības tuvojas beigām.

Ekonomikas atveseļošana un rāpšanās ārā no krīzes nav tikai Latvijas problēma, kaut arī šajā dūksnājā esam iestiguši visdziļāk. Ar budžeta līdzsvarošanu nopūlas teju visas Eiropas Savienības valstis, bet vēl svarīgāks ir jautājums – kā šim valstu kopumam turpmāk noturēt un vairot savu konkurētspēju pasaules ekonomiskajā telpā, kādi būs tālākā ceļa rādītāji?

Vācija vēlas ieviest nodokli bankām, kas nepārsniegtu 15% no to gada tīrās peļņas, lai izveidotu fondu nākotnes banku krīžu novēršanai, liecina Vācijas Finanšu ministrijas likumprojekts.

Noticis neticamais – Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti atbalstīja grozījumus likumā, nosakot, ka maksātspējīgas personas maksātspēja tiks atjaunota, ja parādnieks divu gadu laikā maksās bankai 30% no saviem mēneša ienākumiem, un tad bankām būs jārēķinās tikai ar šiem maksājumiem, bet viss pārējais kredītu apjoms pēc diviem gadiem jānoraksta zaudējumos.

20. maijā Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz noteikt, ka kredītiestādei, pārejot citas personas īpašumā, ir nepieciešams Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) iesniegt apstiprināšanai kredītiestādes darbības plānu tuvākajiem trim gadiem.

Ministru kabinets vakar noraidīja Finanšu ministrijas izstrādāto atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem, kuri aizdevumu bija ņēmuši vienīgā mājokļa iegādei.

Latvija joprojām ir pasaules rekordiste ekonomikas lejupslīdē. Neko līdzīgu pērnā gada IKP kritumam 18% līmenī un 16,9% arī pēdējā ceturksnī, izņemot Lietuvu (kas tomēr izskatās mazliet labāk!), neatrast nedz Eiropas, nedz citu kontinentu valstīs. Vismaz tajās, ko mēdz aplūkot statistiķi.

Visu Latvijas banku darbības rādītāji februārī ir bijuši atbilstoši normatīvu prasībām – banku sektora likviditātes rādītājs ir palielinājies un februāra beigās sasniedza 62.1% (janvāra beigās – 61.4%). Arī banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs ir palielinājies un februāra beigās sasniedza 14.6% (janvāra beigās – 14.3%). Kopš 2010. gada sākuma kapitālu palielinājušas divas bankas kopumā par 44.5 miljoniem latu un februāra beigās banku sektora apmaksātais pamatkapitāls sasniedza 1.7 miljardu latu.

Latvijas banku sektors šā gada deviņus mēnešus beidza ar 579 miljonus latu lieliem zaudējumiem, kas galvenokārt radušies, veidojot uzkrājumus nedrošajiem kredītiem. Tāpat turpina pieaugt to kredītu īpatsvars, kuru īpašnieki kavē maksājumus ilgāk par 90 dienām un šobrīd tāds ir jau teju katrs 15. aizdevums no 100.