Iedzīvotājus sagaida ļoti svarīgs uzdevums

Iedzīvotājus sagaida ļoti svarīgs uzdevums

Līdz brīdim, kad latus nomainīs eiro, atlikuši daži soļi jeb daži
mēneši, tāpēc iedzīvotājos parādās likumsakarīgas bažas – vai uzņēmēji
šo brīdi neizmantos savtīgos nolūkos. Lai arī publiskajā telpā
izskanējuši dažādi padomi, kā rīkoties, jāsecina, ka universālas
receptes nav, taču no portāla «Apollo» aptaujāto pušu atbildēm ir
skaidrs – svarīgākais uzdevums, kas sabiedrību sagaida, ir būt aktīviem.

«Ekonomiskās vēlēšanas, kur balsošanas biļetens ir katra iedzīvotāja maciņš» ir uzdevums, kurš, pēc amatpersonu izteikumiem publiskajā telpā, sagaida iedzīvotājus eiro ieviešanas periodā, taču jāņem vērā, ka cenu kāpums ne vienmēr nozīmē uzņēmēja negodprātību, un tam var būt arī objektīvi iemesli.

Lai arī citu valstu pieredze eiro ieviešanā rāda, ka valūtas nomaiņa nav sekmējusi nozīmīgu cenu kāpumu un cenas eiro ieviešanas ietekmē nav augušas par vairāk kā 0,2-0,3%, bažas sabiedrībā par cenu celšanos joprojām pastāv, piemēram, pēdējā laikā vairākkārt izskanējuši gadījumi, kad komersanti paceļ cenas tāpēc, lai, ieviešot eiro, tās izskatītos «vizuāli pievilcīgas».

Kā sarunā ar portālu «Apollo» atzina Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas (LPIAA) jurists Andrejs Vanags, – ir ļoti grūti pārbaudīt, vai kāpumam ir objektīvs iemesls vai arī tas darīts mārketinga nolūkos, proti, lai cena izskatītos «skaisti», to pārrēķinot no latiem uz eiro.

Ekonomikas ministrijā uzsver, ka šādu komersantu īstenoto praksi neatbalsta un aicina iedzīvotājus šo laiku uztvert kā ekonomiskās vēlēšanas, ar savu «pirkt» vai «nepirkt» balsi paužot viedokli par šādu komersantu rīcību.

Patēriņa cenu monitoringa rezultāti jūlijā liecina, ka lielākajai daļai apsekoto preču un pakalpojumu cenas nav mainījušās – tā konstatēts 83,29% gadījumu, cenu pieaugums novērots 9,3% gadījumu, bet 7,4% gadījumu cena samazinājusies.

Savukārt rezultāti par pēdējo pusgadu liecina, ka vidēji 86% gadījumu apsekoto preču cenas nav mainījušās, septiņos procentos gadījumu tās ir paaugstinājušās un septiņos procentos gadījumu – samazinājušās.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji cenu svārstības galvenokārt izskaidro ar sezonalitāti, kā arī izejvielu un citu resursu, piemēram, degvielas vai energoresursu, cenu kāpumu pasaulē.

«Tirgus ekonomikas apstākļos cenu svārstības ir ikdienas sastāvdaļa, kuru nosaka dažādi faktori, tāpēc jebkuru gadījumu nepieciešams izanalizēt, lai saprastu svārstību cēloni. Preču un pakalpojumu cenas tirgus ekonomikas apstākļos nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība; valsts nevar noteikt cenu, par kādu komersantam jārealizē savas preces un pakalpojumi,» uzsver EM.

Vienlaikus monitoringa datus izvērtē arī Konkurences padome (KP), sekojot un vērtējot cenu izmaiņu korelācijas un pārliecinoties, vai tirgos nepastāv aizdomas par aizliegtām vienošanām.

Tāpat KP veic dažādas izglītojošas un informējošas aktivitātes, atgādinot un skaidrojot tirgus dalībniekiem konkurences tiesībās noteiktos aizliegumus.  

Ja tiek pierādīts, ka cenas celšanas iemesls bijusi aizliegta vienošanās starp konkurējošiem uzņēmumiem, jeb karteļa vienošanās, tad KP piemēro sodu par šo pārkāpumu, kas var sasniegt desmit procentus no uzņēmuma iepriekšējā gada neto apgrozījuma.

Arī LPIAA jurists publiskajā telpā amatpersonu vairākkārt pausto aicinājumu boikotēt un ignorēt preces, kuru cenas ir pieaugušas, neuzskata par labāko risinājumu un uzsver, ka cenu kāpuma iemeslu ir grūti pārbaudīt.

Vanags iesaka sabiedrībai būt aktīvai un, konstatējot aizdomīgus gadījumus, ziņot par to LPIAA vai Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC). «Ja tirgotāji zinās, ka patērētāji ir aktīvi, tas ir vislabākais stimuls,» sacīja Vanags.

Otrs uzdevums, kas sagaida iedzīvotājus – jāspēj orientēties cenu paralēlās atspoguļošanas periodā. Lai arī cenas abās valūtās obligāti jāsāk atspoguļot sākot no 1.oktobra, daži uzņēmumi brīvprātīgi to sākuši darīt jau tagad, skaidrojot, ka tādā veidā sekmē pircēju un klientu iepazīšanos ar jauno valūtu, tāpēc PTAC jau tagad sācis veikt pārbaudes, lai pārliecinātos, ka cenu atspoguļošana veikta korekti.

PTAC jau iepriekš informēja, ka plāno veikt aptuveni 30 000 pārbaužu. Un, kā centra pārstāvji norādīja portālam «Apollo» – centrā apzinās, ka arī komersantiem šis ir samērā sarežģīts laiks, tādēļ, konstatējot trūkumus, komersanti tiks aicināti tos novērst labprātīgi. Neatbilstību nenovēršanas gadījumā vai gadījumā, ja pārkāpumu konstatēs atkārtoti, PTAC tiesīgs ierosināt lietvedību un saukt komersantu pie administratīvās atbildības. Maksimālais sods, kas draud par šādu pārkāpumu, ir 500 latu.

Kā zināms, valsts īsteno iniciatīvu «Godīgs eiro ieviesējs». Uzņēmēji, pievienojoties tai, brīvprātīgi apliecina, ka eiro ieviešanas periodu neizmantos kā iespēju nepamatoti pacelt cenas, kā arī apņemas veikt pareizu cenu aprēķināšanu, tas gan nenozīmē, ka šie uzņēmēji tiks kontrolēti pastiprinātāk. PTAC uzsver – šobrīd pārbaužu plānos tiek iekļauti gan tie komersanti, kas pievienojušies iniciatīvai, gan tie, kas to nav izdarījuši.

LPIAA jurists Andrejs Vanags uz jautājumu, vai cilvēki, ieraugot «Godīga eiro ieviesēja» uzlīmi pie komersanta durvīm var absolūti paļauties uz to, atbildēja: «Diez vai tas ir absolūts garants tam, ka nebūs nekādu pārkāpumu,» norādot, ka tas garantē to, ka uzņēmējs vismaz cenšas, taču kļūdas ir iespējamas un pilnīgi paļauties uz uzņēmēja precizitāti nevar.

Vanags uzsvēra, ka sabiedrībai vajadzētu rūpīgi sekot līdzi cenu izmaiņām un pārbaudīt cenas, norādot, ka tā ir veselīgas sabiedrības pazīme.

EM pārstāvji uzsver, ka iniciatīva ir brīvprātīga un norāda, ka tās principu neievērošana var maksāt reputāciju, jo, konstatējot pārkāpumus, komersantam var tik atņemts iniciatīvas «Godīgs eiro ieviesējs» statuss. Tāpat memoranda neievērošana var tikt uzskatīta par negodīgas komercprakses īstenošanu, un, kā portālam «Apollo» norādīja PTAC, par šādu pārkāpumu Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēta administratīvā atbildība juridiskām personām no piecdesmit līdz 10 000 latiem.

«Aicinām komersantus dalību iniciatīvā «Godīgs eiro ieviesējs» izmantot kā jaunu un efektīvu reputācijas instrumentu, apliecinot patērētājam godīgu komercprakses vērtību un patērētāju tiesību aizsardzības pamatprincipu ievērošanu,» aicina EM pārstāvji.

Ministrijā aicina eiro ieviešanas periodā rūpīgi sekot tam, kas notiek tirgū un gadījumos, kad ir aizdomas par, viņuprāt, negodprātīgiem komersantiem, zvanīt uz PTAC konsultatīvo tālruni 65452554 vai sūtīt e-pastu uz eiro@ptac.gov.lv. Ministrijā sola analizēt katru saņemto informāciju un, konstatējot pārkāpumus, komersanti tiks saukti pie atbildības.