Dombrovskis: IKP krituma tempu mazināšanās apliecina, ka uzņemtais kurss darbojas

“Iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums 1. ceturksnī, [salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni] par 6% ir bijis mazāks nekā iepriekš prognozēts, kas jāuztver kā apliecinājums ekonomikas elastībai un atdevei no valstī realizētās reformu un fiskālās konsolidācijas programmas, tā saucamās iekšējās devalvācijas,” komentēdams jaunākos IKP datus, paudis premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Šie dati apliecina, ka arī turpmākie ceturkšņi uzrādīs labākus rādītājus, kas liek raudzīties optimistiskāk uz kopprodukta rādītājiem šogad un, attiecīgi, arī nākamgad. Tādejādi ir nepieciešams koriģēt valsts makroekonomiskās prognozes atbilstoši faktiem un tendencēm ekonomikā. Straujāka ekonomikas izaugsme pozitīvi ietekmēs arī nākamā gada budžeta izstrādāšanas scenārijus.

Otrkārt, pozitīvi jāvērtē arī tas, ka uzlabojas rūpnieciskās izaugsmes rādītāji. Tas savukārt liecina, ka uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi ir sākuši uzrādīt atdevi.

Kā norāda Finanšu ministrija: “Jau operatīvā mēnešu statistika rūpniecības, mazumtirdzniecības, nodokļu ieņēmumu un ārējās tirdzniecības jomās liecināja par to, ka 2010.gada 1.ceturksnī tautsaimniecības ekonomiskās aktivitātes kritums ir apstājies. Arī Finanšu ministrijas rēķinātais ekonomiskās aktivitātes indekss liecināja par to, ka valsts ekonomika pamazām atkopjas no recesijas. Šo iemeslu dēļ CSP dati par iekšzemes kopprodukta samazinājumu par 6,0% pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni (sezonāli neizlīdzināti dati) analītiķu vidū nav pārsteigums. Izlīdzinot sezonāli šos datus redzams, ka ekonomika 2010.gada 1.ceturksnī pret 2009.gada pēdējo ceturksni palielinājusies par 0,3%, kas ir pirmais ceturkšņa pieaugums pēc astoņiem secīgiem ceturkšņiem ar IKP samazinājumu.”

Šie dati ir pirmais nopietnais apstiprinājums tam, ka Latvijas valdības uzņemtais kurss – tautsaimniecības izaugsmes atjaunošana caur eksporta kanālu – darbojas.

Latvija, veicot sāpīgas un nepopulāras reformas, ir spējusi samazināt vienas vienības darbaspēka izmaksas, kas veicina Latvijas konkurētspējas pieaugumu reģionā. Protams, dati neliecina par to, ka Latvijas tautsaimniecība ir pilnībā pārvarējusi krīzi – tie norāda tikai uz to, ka tā dodas pareizajā virzienā. Papildus tam ir jāatceras, ka bez veiksmīgas pasaules ekonomikas konjunktūras atkopšanās no globālās recesijas nebūtu iespējama arī Latvijas iziešana no krīzes. Tāpat jāņem vērā, ka šis ir tikai CSP „ātrais novērtējums”, kurš balstās uz daļēji apkopotu informāciju izmantojot ekonomiskās modelēšanas metodes – pēc mēneša tiks publicēts pilns 2010.gada 1.ceturkšņa IKP izvērsums.

2010. gada martā, salīdzinot ar 2009.gada martu, eksports pieauga par 19,7%. Gada griezumā pieaugums bijis gandrīz visās nozarēs, izņemot graudaugu kultūru un mēbeļu eksportu.

Autors: NRA.lv