Šajos gados, kad Latvijas valdība ievieš jaunus nodokļus un paaugstina esošos, vienmēr ir atskanējuši biedinājumi – uzņēmēji pārcelsies uz biznesam vēlīgāku valsti.

Vai Latvija ir unikāla ar to, kā cenšas samazināt izdevumus un papildināt ieņēmumus? Nē.

Tas, ka mediji visbiežāk ziņo vai nu par finanšu katastrofas piemeklētajām zemēm (Grieķija, Īrija, Portugāli lenc aizdomas) vai par tēriņu nežēlīgu cirpšanu varenajās ekonomikās (Vācijā, Francijā un Lielbritānijā), nenozīmē, ka citās zemēs sabiedrības dzīvo krīzes aizvējā. Valsts kancelejas un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) konferencē “Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai un partnerībai” “Ernst&Young” partnere Daina Beļicka informēja par dažādu valstu pieredzi, minot piemērus, kas sasaucas ar tiem pasākumiem, kurus īsteno Latvijā. D.Beļicka uzsvēra, ka gan Eiropas valstu, gan ASV, gan Kanādas prakse izdevumu mazināšanā un strukturālo reformu īstenošanā ir līdzīga, piemēram, samazinot valsts iestāžu izmaksas, centralizējot atbalsta funkcijas, plānojot ilgtermiņā budžetus un politikas, īstenojot izmaiņas veselības aprūpē un citās jomās, arī nodokļos, raksta LV.LV.

Parādu problēma

“Ernst&Young” pētījumā par valsts finanšu līdzsvara atjaunošanu apkopotas darbības, ko valstis veic, lai sakārtotu budžetus. Viena no pamatproblēmām, kas rada finansiālo nelīdzsvarotību, ir valstu parādu pieaugums. Tas īpaši palielinājies pēdējos gados. Un paredzams, ka līdz nākamajam gadam Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vispārējais valdības un bruto parāds pieaugs par aptuveni 30% no iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni. Turklāt, ja pirms krīzes (2007. gadā) trijās valstīs to parāds bija lielāks nekā IKP, tad nākamajā desmitgadē tādas varētu būt jau vienpadsmit. Eiropas Savienībā lielākais parāda apjoms pet IKP ir Grieķijai, Itālijai, Francijai, Portugālei, Īrijai, Lielbritānijai, Vācijai un Spānijai.

Latvijā, kā apgalvo D. Beļicka, šī situācija ir krietni labāka. Arī pagājušonedēļ publiskotajā Eiropas Komisijas prognozē rēķināts, ka Latvijas valdības bruto parāds šogad sasniegs 45,7% no IKP, nākamgad – 51,7%, tātad joprojām ar rezervi līdz Māstrihtas kritērijam (60%).

Samazina administratīvās izmaksas

Arī daudzas attīstītās valstis samazina administratīvās un politikas izmaksas, darbinieku skaitu valsts sektorā, izdevumus sociālajai jomai, infrastruktūrai, izglītībai un pētniecībai, aizsardzībai un drošībai.

Itālijā administratīvo un politisko tēriņu samazinājums skar dažādus izdevumus, tostarp 80% samazinājumu salīdzinājumā ar 2009. gadu valsts administrācijas izmaksām reklāmai, sabiedriskajām attiecībām, ārējo konsultantu pakalpojumiem, semināriem un apmācībām, 50% samazinājumu valsts izdevumiem izglītībai un ārvalstu misijām (izņemot miera uzturēšanas misijas). Ir atcelti sponsorēšanas pasākumi, par 20% samazināti izdevumi dārgajām automašīnām un taksometru izmantošanai, jāracionalizē valsts izmantoto ēku uzturēšanas izmaksas. Samazinājumam pakļautas politisko vēlēšanu kompensācijas. No šo pasākumu īstenošanas ietaupīto novirzīs speciālā fondā.

Lielbritānijā radikāli samazina izdevumus komandējumiem un konsultantu pakalpojumiem, kas pieļaujami tikai īpašos gadījumos un ja ir ES finansējums. Tiek pārskatīti līgumi un projekti, vienojoties ar lielākajiem valsts piegādātājiem par zemākām izmaksām, arī atsakoties no projektu īstenošanas. Vietējām pašvaldībām samazina mērķa finansējumu. Līdzās būtiskiem izdevumiem tiek iekļauti arī tādi, kas nostiprina taupības režīmu, piemēram, samazinot mazvērtīgos izdevumus, lidošanu pirmajā klasē, ierobežojot ministriju tiesības uz dienesta automašīnu un šoferi.

Francijā reformai ir pusotra simta pasākumu, ietverot valdības dzīves stila līmeņa pazemināšanu, dienesta automašīnu skaita samazināšanu par 10 tūkstošiem. Kā atbalsta funkciju apvienošanas piemēru D. Beļicka min civildienesta ierēdņu atlasi un apmācību. Ieviešot vienotus piegādes pakalpojumu centrus un uzlabojot pakalpojumu kvalitāti, domāts ietaupīt divus miljardus eiro.

Grieķijā prefektūru skaitu samazina no 54 līdz 15 un pašvaldību skaitu no 1024 uz 340, racionalizē valsts aģentūras un ministrijas.

Intereses vērta ir Japānas (valsts ar vislielāko parādu, kas divreiz pārsniedz tās IKP) pieeja, proti, stratēģijā “Maksā, virzoties uz priekšu” paredzēts, ka jebkuriem jauniem izdevumiem ir jābūt pamatotiem ar papildu ieņēmumiem, kurus tie radīs. Valdības uzdevums ir novērst zudumus nesošus izdevumus visās jomās un īstenot radikālu budžeta reorganizāciju.

Ierobežotā labklājība

Virknē valstu būtiski lēmumi saistīti ar naudas izlietojumu veselības aprūpei, jo īpaši kontrolei pār medikamentu maksājumiem.

Portugālē paredzētas izmaiņas bezdarba pabalsta saņemšanā, pārskatot attiecību starp bezdarba pabalstu un tā pretendenta iepriekš nopelnīto, kā arī nosakot algu sliekšņa samazinājumu, pie kura darba piedāvājuma pieņemšana ir obligāta. Valsts pastiprina veselības izdevumu pārvaldību un kontroli, medicīnas politikas pasākumos ir arī elektroniskās receptes.

Itālijā samazina sabiedrības veselības aprūpes izdevumumus, ierobežojot ģimenes ārstu izrakstīto medikamentu receptes, ievieš centralizētu iepirkuma mehānismu. Paredzēta arī slimnīcām izplatāmo medikamentu samazināšana un kontrole. Rīkojoties ar veselībai domāto naudu, jāuzlabo iegādāto medikamentu iegāde, uzglabāšana un izplatīšana.

Nodokļi – to tik nē?

Ne Latvija ir vienīgā, kas samazina izdevumus, ne vienīgā, kas koriģē nodokļus.

Vācija ievieš nodokli par banku un finanšu operācijām, kā arī gaisa satiksmes nodokli visiem pasažieriem, kas izlido no Vācijas lidostām.

Portugāle ieņēmumus papildinās ar nodevu pašreizējiem beznodevu ceļiem.

Spānija plāno ieviest nodokli pilsoņiem, kuriem ir “augsts ekonomiskais ražīgums”.

Grieķija PVN palielina no 19 līdz 23%, palielina nodokli degvielai, alkoholam un tabakai, kā arī ievieš nodokli luksus precēm.

Īrijā PVN palielina no 20 uz 21%. Jauns nodoklis 200 000 eiro apmērā paredzēts cilvēkam, kuram pieder īpašums 5 miljonu eiro apmērā, un ar nodokli apliekami ienākumi viena miljona eiro apmērā.

Latvija grozās savā krīzes šaurībā

“Mēs nevaram piekrist tādai konsolidācijai,” konferencē LDDK vērtējumu par valdības sagatavoto nākamā gada budžeta projektu pauda prezidents Vitālijs Gavrilovs. Darba devēju organizācijas vadītājs uzskaitīja: jāsamazina noteikumi uzņēmējiem un iedzīvotājiem, jāpārtrauc nepamatota nodokļu celšana un “mēs esam kategoriski pret ES tiesību aktu dublēšanu un sarežģīšanu”. Viņaprāt, 30-40% administratīvās darbības ir šķēršļi. Lūk, Eiropas Savienība paziņojusi, ka valdības varot ietaupīt 200 miljardus (eiro), un ES ir 500 miljoni iedzīvotāju.

Tātad, ja ES uz katru iedzīvotāju, zīdaiņus ieskaitot, varētu ietaupīt 400 eiro, tad Latvijā, proporcionāli domājot, būtu vēlams bez lielas domāšanas ietaupīt 908 miljonus eiro jeb 640 miljonus latu. Tiesa, šādas taupības aplēses (200 miljardu eiro apmērā) ES līderi ierosināja šogad, un, kā komentēja interneta izdevums gardian.co.uk, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, runājot par budžeta apgriešanu, lai nedzīvotu pāri saviem līdzekļiem, patīkot piesaukt švābu mājsaimnieci, kas taupības izpausmēs ir skopā skota dubultniece. Naudas izteiksmē tas nozīmē – Vācijai 2011. gadā izdevumus jāsamazina 11, 2 miljardu eiro apmērā un līdz 2014. gadam kopējam izdevumu samazinājumam būtu jāsasniedz 80 miljardus eiro.

Latvija jau trešo gadu centīsies dzīvot ar kārtējo reizi samazinātiem izdevumiem.

Konferencē LDDK prezidents valdībai pārmetoši norādīja, ka vajag izmantot benčmārkingu, lai uzzinātu, kā samazināt izdevumus.

Taču, kā zina teikt D. Beļicka, daudz kas no tā, ko veic citas valstis, Latvijā, kā parādījuši funkciju auditi, jau tiek īstenots: tiek samazināti valsts izmantoto ēku uzturēšanas izdevumi, konsultāciju izmaksas, rasti risinājumi, lai ietaupītu IT izdevumus, centralizēta IT pakalpojumu sniegšana. Tiek runāts ar lielākajiem valsts piegādātājiem par izmaksu samazinājumu, valsts pārvaldes iestādes samazina mazvērtīgos izdevumus, tiek ieviesti reformu pasākumi, apvienotas atbalsta funkcijas, ir samazināts pašvaldību skaits, ministriju pakļautībā esošo institūciju skaits. Racionalizētas ministrijas un valsts aģentūras, vienoti tiek pirkti informācijas un sakaru tehnoloģijas pakalpojumi, tiek vērtētas programmas, lai aplēstu jaunu ieguldījumu atdevi, departamenti izvērtē savas programmas un nosaka prioritātes, notiek valdības administratīvo funkciju un vispārējo izmaksu visaptveroša pārbaude.

“Mēs esam unikāli, mums ir savas specifiskas problēmas, bet tajā pašā laikā daudz kas, ko mēs darām, ir līdzīgs tam, ko dara citas valstis,” rezumē D. Beļicka. Protams, ja runā par benčmārkingu un salīdzināšanu, var paskatīties krīzes pasaules kartē, un, galvenais, varbūt arī pasmelties vēl kādu ideju. Piemēram, Latvija varētu izmantot videokonferenču iespējas, nevis lielās komandās braukt uz Briseli.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne pagājušonedēļ Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi (NTSP) iepazīstināja ar 2011. gada valsts budžetā plānoto samazinājumu ministriju budžetos. Diskusijā sociālie partneri – arodbiedrības un darba devēji – tradicionāli painteresējās par strukturālajām reformām, jo, kā norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers – “darbinieku skaita samazināšana nav strukturālās reformas”. Valdībai tika arī jautāts, cik daudz ir ņemti vērā funkciju auditu aprēķini, un uzstājīgi norādīts, ka nedrīkst samazināt izdevumus veselības aprūpei.

Kā informēja B. Bāne, lielākā daļa no funkciju auditos atklātajiem iespējamajiem izdevumu samazinājumiem, veidojot budžetu, ir ņemti vērā. Savukārt, kas attiecas uz veselības aprūpi, tajā kopš 2005. gada izdevumu pieaugums ir dubultojies, tāds pieaugums nav bijis nevienai citai jomai. Jautājums ir, vai veselības aprūpē pakalpojumu kvalitāte ir kļuvusi divtik labāka, – retoriskā piezīme varbūt arī ir atbilde uz jautājumu par strukturālajām reformām, kuru piesaukšana diskusijās ir kļuvusi vai nu par mundieru goda lietu, vai varbūt – piedauzības akmeni, kas vienmēr ir pa rokai.

Ja strukturālās reformas nevar saskatīt Latvijā, varbūt vajag lūkoties citu valstu pieredzē, kuras arī nav visos krustojumos uzlikušas ceļazīmes ar norādi “strukturālā reforma”, bet tajā iekļaujas arī formulējumi par izdevumu un izmaksu samazinājumu.

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV