Mazumtirgotājiem aizejošais gads kopumā ir bijis veiksmīgs. Apgrozījumu ir izdevies audzēt par vidēji 7%, savukārt pārdošanas apjomus (cenu efekts izņemts) – par vidēji 4%, balstoties uz datiem par 11 mēnešiem. Pārtikas preču pārdošanas apjomi šī gada janvāra-novembra periodā ir palielinājušies par 4.5%, salīdzinot ar gadu iepriekš, bet nepārtikas preču – par 4.2%. Savukārt nedaudz lēnāks pieaugums ir bijis auto degvielas pārdošanas apjomos – par 3.6%, ko, visticamāk, ierobežoja straujais degvielas cenu kāpums.
Pircēju rocības pieaugums pagaidām vēl spēj kompensēt pircēju skaita samazināšanos. Šogad vidējā neto alga Latvijā auga par aptuveni 10%, vidējā pensija par tuvu 8%, būtiski pārsniedzot inflāciju (nedaudz zem 3%). Arī nākamajā gadā pirktspēja turpinās uzlaboties, tomēr kāpums būs nedaudz lēnāks. Lēnāk augot gan iedzīvotāju ienākumiem, gan ekonomikai kopumā, gaidāms, ka nedaudz piebremzēs arī mazumtirdzniecības pārdošanas apjomu pieaugums. Tomēr kopumā arī nākamais gads solās būt gana labvēlīgs mazumtirgotājiem.
Iedzīvotāju, proti, pircēju skaita samazināšanās, paradumu maiņa un pakāpenisks e-komercijas, tai skaitā ārvalstu, popularitātes pieaugums ir un būs izaicinājums tradicionālajai mazumtirdzniecībai. Tāpēc mazumtirgotājiem jādomā par to, kā pielāgoties mainīgajai situācijai un kļūt efektīvākiem. Piemēram, tirdzniecības centri arvien vairāk papildus tradicionālajai mazumtirdzniecībai piedāvā dažādus izklaides pasākumus, tādējādi piesaistot pircējus. Laikā, kad grūti atrast darbiniekus un darbaspēka izmaksas aug, vairākos pārtikas veikalos tiek ieviestas pašapkalpošanās kases. Lēnām attīstās arī e-komercija Latvijā.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
