Bankām vieglāk un drošāk iekasēt mazas summiņas par klientu kontu apkalpošanu nekā piedzīt lielas summas no parādniekiem.
Nauda bankā esot drošībā. Izrādās, ka tā ir drošība no banku, nevis bankā glabātās naudas īpašnieku viedokļa. Kamēr nauda ir bankā, banka var automātiski paņemt maksu gan par naudas glabāšanu, gan atdošanu naudas īpašniekam. Šādas komisijas maksas kopumā pārsniedz procentu maksas par naudas noguldīšanu bankā. Pēc tradicionālajiem priekšstatiem, bankām būtu jāsacenšas, lai ar augstākiem depozītprocentiem piesaistītu vairāk naudas, ko izsniegt par vēl augstākiem kredītprocentiem un pelnītu no procentu starpības. NRA.lv 13. februārī jau skaidroja, ka šāds bizness ir banku vakardiena.
Latvijas komercbankām kopumā izdodas palielināt kontu skaitu, par kuru apkalpošanu ņemt komisijas maksas. Uz to norāda banku izsniegto maksājumu karšu pieaugums no 2 381 075 aizpagājušā gada beigās līdz 2 384 923 pagājušā gada beigās. Plus 3,8 tūkstoši karšu attiecībā pret 2,3 miljoniem karšu būtu niecība, bet cita aina paveras, salīdzinot šo pieaugumu ar Latvijas iedzīvotāju kopskaita un jo īpaši darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita sarukumu. Komercbanku nozare atkal izrādās nesalīdzināmi efektīvāka par valsts kopējo ekonomiku.
Norēķinu karšu tirgus līdere 2013. gada beigās bija Swedbank ar 995 118 kartēm. Gadumijā banka atļāvās pārveidot karšu apkalpošanas gada maksas par mēneša maksām un tā saērcināja klientus. Pirmkārt, klientu kontu patīrīšana reizi mēnesī ir daudz pamanāmāka un kaitinošāka, nekā būtu tās paša naudas summas atskaitīšana reizi gadā. Otrkārt, naudas summas nav vienādas. Iepriekš par kartes apkalpošanu tika ņemti 10 lati gadā, bet tagad tiek ņemts 1,21 eiro mēnesī. Salīdzināsim: 10 lati pēc oficiālā kalkulatora eiro.lv atbilst 14,23 eiro, bet 1,21 x 12 = 14,52 eiro gadā. Tātad sadārdzinājums 29 eirocenti, bet 0,29 x 995 118 = 288,6 tūkstoši eiro gadā. Karšu apkalpošanas maksas mēdz atšķirties atkarībā no karšu veidiem, tāpēc šis aprēķins neparāda bankas ieguvumus precīzi, bet maksājumu pieauguma virzienu nevar apšaubīt.
Swedbank preses pārstāvis Ivars Svilāns apgalvo, ka maksājumu pārveidošana neesot bankas iniciatīva. To bankai uzspieduši patērētāju tiesību aizstāvji, atsaucoties uz Eiropas Savienības direktīvām. Proti, lai bankas, iekasējot komisijas maksu gadu uz priekšu, neizmanto klienta naudu kā bezmaksas kredītu. Ja tāda prasība bijusi, tad tā ir jocīga vai novecojusi, jo Swedbank taču izmanto visu norēķinu kontos ieskaitīto naudu kā bezmaksas kredītu. Naudas pārvietošana no klienta konta uz bankas kontu neko vairs nemaina. I. Svilāns pauž, ka banka tikai padevusies prasībām un no maksājumu pārveidošanas neko nenopelnot, jo tagad viena naudas pārskaitījuma vietā jānokārto 12 maksājumi un vēl jāizskaidrojas ar klientiem.
Divas citas Latvijas komercbankas ar lielāko izsniegto norēķinu karšu daudzumu šādu prasību esamību neapstiprina. «Latvijā nav vienotas banku prakses, kādā tiek piemērota gada komisijas maksa par maksājuma kartes izmantošanu. Katra banka to nosaka atbilstoši sava biznesa, klientu apkalpošanas un iekšējo sistēmu apstrādes kritērijiem,» Neatkarīgajai paziņoja SEB banka, kas pagājušā gada beigās bija izsniegusi 566 569 maksājumu kartes. Par to lietošanu banka iekasējot naudu reizi gadā, sākot ar otro lietošanas gadu, jo pirmā gada apkalpošanas maksa iekļauta kartes izsniegšanas maksā.
«Atkarībā no piedāvātās kartes atšķiras arī maksa par karti – dažām kartēm ir mēneša maksa, bet lielākajai daļai kredītkaršu ir gada maksa,» Neatkarīgo informēja banka Citadele, kura ar 326 481 izsniegto karti pēc šāda rādītāja ieņem trešo vietu starp Latvijas komercbankām.
