Apstiprināto pasākumu fiskālā ietekme tiek attiecināta uz pilna gada budžeta izdevumiem. Papildus valdība vienojās, ka nozaru ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24. februārim iesniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt šodienas valdības pielemtajam. 

„Valdība rūpīgu un ilgstošu diskusiju rezultātā šodien konceptuāli vienojās par papildu nepieciešamo budžeta konsolidāciju. Ar valdības apstiprinātajiem budžeta deficīta samazināšanas pasākumiem mēs risinām arī 2012. gada budžeta konsolidāciju. Patlaban valdībai ļoti svarīgi turpināt gatavot budžeta grozījumus, lai tos pabeigtu vēlākais līdz Lieldienām,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks. 

Valdība apstiprināja priekšlikumu samazināt nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, tādējādi nodrošinot 5 miljonu latu ietaupījumu valsts budžetā. Pasākums paredz atalgojuma fonda samazinājumu, kombinējot nodarbināto skaita samazinājumu un atalgojuma līmeņa samazinājumu, finansējumu bezdarbnieku pabalstu izmaksai.

Valdība atbalstīja Aizsardzības ministrijai izdevumu samazināšanu par 450 tūkstošiem latu. Izdevumu samazinājums tiks attiecināts uz ministrijas budžeta programmā „Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana” 2011. gadā plānotajiem izdevumiem, kā arī Nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai plānotajiem izdevumiem precēm un pakalpojumiem.

Ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) realizēto reformu „nauda seko skolēnam”, kā arī demogrāfisko tendenču rezultātā sarūkošo skolu audzēkņu skaitu un plūsmas, no 2011. gada 1. septembra valdība plāno ieviest korekcijas ministrijas mērķdotācijā vispārējās izglītības nodrošināšanai par 2,1 miljonu latu. 

Valdība arī pieņēma lēmumu samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas programmas no šā gada 1. septembra no IZM budžeta par 600 tūkstošiem latu, kā arī Kultūras ministrijas budžetā par 400 tūkstošiem latu.

Valdība arī atbalstīja izdevumu samazinājumu Zemkopības ministrijas realizētajās nozaru politikās par 560 tūkstošiem latu. 

Ieņēmumu palielināšanai plānots realizēt efektīvākus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, tādējādi iegūstot budžetā papildu 12,8 miljonus latu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta nelegālās akcīzes preču aprites samazināšanai attiecībā uz degvielas un tabakas izstrādājumiem, kā arī tiks akcentēta VID sadarbība ar nozaru asociācijas uzņēmumiem. 

Valdība atbalstīja jau 2010. gadā paredzēto, bet neieviesto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes atcelšanu dabasgāzei no 12 % uz 22 % no šā gada 1. jūlija. Realizējot šo pasākumu, plānots papildu ieņemt 4 miljonus latu. Patlaban samazinātā likme tik piemērota tikai mājsaimniecībām, tādējādi siltuma ražotājus tas neietekmē. 

Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvā noteikto valdība ir pieņēmusi lēmumu atcelt PVN samazināto likmi medicīnisko ierīču piegādēm no šā gada 1. jūlija, bet saglabāt samazināto likmi invalīdiem paredzētām ierīcēm un medikamentiem. Tādējādi papildu budžetā tiek plānoti ieņēmumi gandrīz 3 miljonu latu apmērā. 

MK pieņēma lēmumu ar šā gada 1. jūliju atcelt akcīzes nodokļa atvieglojumu dabasgāzei, kas tiek izmantota elektroenerģijas ražošanai, samazinot likmi no 15,6 latiem uz 12 latiem par 1000 m3. Dabasgāze, kuru izmanto siltumnīcās un rūpnieciskās ražošanas tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai rūpnieciskās ražošanas telpās, tiks aplikta ar akcīzes nodokli tikai no 2014. gada 1. janvāra. Atceļot iepriekšējos atvieglojumus, papildu budžetā tiek plānoti ieņēmumi desmit miljonu latu apmērā. 

Valdība arī atbalstīja lēmumu pārskatīt akcīzes nodokli tikai benzīnam, bet dīzeļdegvielai saglabāt esošajā apjomā, lai to izlīdzinātu Baltijas valstu līmenī no šā gada 1. jūlija. Tādejādi plānots no 269 latiem līdz 289 latiem palielināt akcīzes nodokli par tūkstoš litriem. Attiecīgi varētu plānot papildu ieņēmumus 8,7 miljonu latu apmērā ar nosacījumu, ka patēriņa samazinājums varētu būt līdz 0,5 %. Ar šā gada 1. jūliju akcīzes nodoklis benzīnam par 1000 litriem – Lietuvā ir 308 lati, bet Igaunijā 300 lati.

Valdība ir atteikusies no priekšlikuma paaugstināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, jo tam varētu būt ļoti liela negatīva ietekme uz tautsaimniecību kopumā. Tā vietā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu paaugstināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam un cigaretēm no šā gada 1. jūlija. 

MK atbalstīja akcīzes nodokļa paaugstināšanu stiprajam alkoholam no 890 uz 940 latiem par 1000 litriem. Plānotā fiskālā ietekme ir 4,5 miljonu latu. Lietuvā akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam ir 907 lati, bet Igaunijā 1004 lati par tūkstoš litriem. 

Tika palielināts arī akcīzes nodoklis cigaretēm no 48 uz 52 latiem par 1000 cigaretēm un smēķējamai tabakai no 29 uz 34 latiem par 1 kg. Tādējādi ir plānoti papildu ieņēmumi deviņu miljonu latu apmērā. ES direktīvas paredz, ka līdz 2018. gadam ir jāsasniedz ES minimālais līmenis 68 lati par 1000 cigaretēm.

Ņemot vērā nepamatoti strauji pieaugošo nebanku sektora patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī to, ka šis sektors netika pienācīgi uzraudzīts, valdība atbalstīja nodevas ieviešanu šādiem uzņēmumiem speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Lai saņemtu pirmreizējo licenci, šādai uzņēmējdarbībai būs jāsamaksā nodeva Valsts kasē 50 tūkstošu latu apmērā, savukārt, lai turpmāk pārreģistrētu šādu uzņēmumu, ikgadēja nodeva būs 10 tūkstoši latu. Plānots, ka, ieviešot šādas uzņēmējdarbības licenzēšanu, papildu šā gadā valsts budžetā varētu iegūt līdz 8,3 miljoniem latu, bet 2012. gadā varētu plānot ap 1,7 miljoniem latu ieņēmumu.

Tika atbalstīts arī priekšlikums no šā gada 1. jūlija pārskatīt izložu un azartspēļu nodokli. Azartspēļu nodokļa likmes paaugstināšana no 9 600 uz 11 600 latiem par katru ruletes (cilindriskā spēle) galdu gadā – par katru ruletes rotējošajai iekārtai pievienoto spēļu galdu, un kāršu un kauliņu spēlēm. Likmes paaugstināšana videospēlēm un mehāniskiem automātiem par katra automāta katru spēles vietu no 1 680 uz 2 500 latiem gadā. Šā priekšlikuma ietekme uz gadu ir ap diviem miljoniem latu.

Ieviešot šos valdības apstiprinātos lēmumus, plānots gada griezumā budžeta deficītu samazināt par 65 miljoniem latu, tai skaitā ir paredzēti ieņēmumi 12,8 miljonu latu apmērā no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem. 

Ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju, valdība arī atbalstīja likuma par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam darbības termiņa pagarināšanu līdz 2014. gada beigām. Ieviešot izmaksājamo pabalstu ierobežojumu termiņu pagarinājumu, nebūs nepieciešami papildu izdevumi speciālajā budžetā 2013. gadā par 31,7 miljoniem latu, kā arī 2014. gadā par 32,5 miljoniem latu.