Kā jau ierasts, CSP veiktais darbaspēka apsekojums parāda kompleksu ainu par ekonomikā notiekošo, sniedz atsevišķus pierādījumus tam, ka situācija kopumā pamazām uzlabojas, analizē DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Pati galvenā ziņa — darba meklētāju skaits noslīdējis zem 200 tūkstošiem jeb līdz 16.9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Darba meklētāju īpatsvars Latvijā vairs nav augstākais Baltijā, Lietuvā tas ir nedaudz augstāks. Taču situācija neuzlabojas tik strauji un pārliecinoši kā Igaunijā. Ja gada sākumā atšķirība starp Latvijas un Igaunijas bezdarba līmeni bija 0.6 procentpunkti, tad gada beigās jau bija 3.3 procentpunkti. Bezdarbam kopumā samazinoties, diemžēl ilgstošo darba meklētāju skaits pārsniedzis 100 tūkstošus un virzās uz augšu. Iepriekšējā gada laikā bijis mazāk atlaisto, bet tiem, kurus šāds liktenis tomēr piemeklējis, atrast citu darbu ir bijis vieglāk. Tajā pat laikā no darba tirgus aprites ilgstoši izkritušajiem atgriezties kļūst arvien grūtāk.
Bezdarba līmeni var samazināt arī cilvēku aiziešana no darba tirgus zaudēto darba atrašanas cerību dēļ, kas nepavisam nav vēlams process. Tāpēc vēl „fundamentālāks” rādītājs ir nodarbināto skaits, kas pērnā gada 4.ceturksnī samazinājies par 10 tūkstošiem. Tā gan gada nogalē ir sezonāli normāla parādība un vēl jāpiebilst, ka, aplūkojot 15-74 gadus veco cilvēku sadalījumu pēc ienākumu avotiem, to skaits, kas gūst ienākumus no algota darba, uzņēmējdarbības un saimniecībā ražoto produktu pārdošanas, faktiski nav mainījies, samazinoties no 953.3 tūkstošiem līdz 952.9 tūkstošiem. Arī simtlatnieku programmas dalībnieku skaits palicis būtībā tāds pats, samazinoties par 900 cilvēkiem līdz 20 tūkstošiem. Pret iepriekšējā gada attiecīgo laiku nodarbināto skaits pieaudzis par 17.8 tūkstošiem, taču starpība ar 2007.gada nogali paliek milzīga: 198.4 tūkstoši un nodarbināto skaits ir tikai apmēram 2002.gada līmenī. Uz pilnu laiku nodarbināto skaits 4.ceturksnī samazinājies vēl straujāk – par gandrīz 20 tūkstošiem, taču arī to gan joprojām ir par 8.7 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.
Aplūkojot nodarbinātību pa nozarēm (par ko dati pieejami līdz 2010.gada 3.ceturksnim), par spīti priekšstatam, ka „strukturālās reformas nenotiek”, valsts pārvaldē un obligātajā sociālajā apdrošināšanā nodarbināto skaits ir strauji samazinājies – no 88.3 tūkstošiem 2008.gada sākumā līdz 62.2 tūkstošiem. Taču interesanti, ka izglītības nozarē par spīti demogrāfiskajai situācijai strādājošo skaits turpinājis pieaugt, kas liek domāt, ka šajā jomā reformas tiešām ir skaudri nepieciešamas.
2011.gadā nodarbinātības kāpums noteikti turpināsies. Arvien vairāk sāk šķist, ka IKP pieauguma temps ceturkšņa griezumā šogad būs straujāks nekā 2010.gadā, kad tas vidēji bija ap 1%. Taču arī tad, ja šī prognoze piepildīsies, tas vēl nenozīmē, ka arī nodarbinātība augs ātrāk nekā pērn. Patlaban vairāk attīstās nozares, kas agrāk bija atstātas novārtā un nebija populāras arī jauniešu profesijas izvēlē, tāpēc tagad jau sāk izjust darbinieku trūkumu. Šādos apstākļos darba devēji būs spiesti produkcijas izlaidi vairāk palielināt uz investīciju, nevis cilvēku piesaistes rēķina.
Lielā mērā tāpēc, ka pieaug tādu cilvēku skaits, kuri zaudējuši cerības darbu atrast (pret pērnā gada nogali par 11.8 tūkstošiem), turpina samazināties arī ekonomiski aktīvo cilvēku kopums. Pērnā gada beigās tas bija par 18 tūkstošiem mazāks nekā 2009.gada beigās, kad tas savukārt bija samazinājies par 42 tūkstošiem. Tātad sarukums ir lēnāks, taču joprojām ļoti nozīmīgs. Par dziļas nabadzības problēmas saasināšanos liecina pašvaldību sociālā pabalsta saņēmēju skaita pieaugums, ir sasniegts līdz šim augstākais līmenis: 32.7 tūkstoši. Tas pats noticis arī ar garantētā minimālā ienākuma saņēmēju skaitu (21.6 tūkstoši). Biedējoši ir tas, ka bērnu kopšanas atvaļinājumā esošo cilvēku skaits pret pērnā gada beigām ir samazinājies no 13.8 līdz 9 tūkstošiem. Daļēji tas skaidrojams ar dzimstības kritumu, daļēji ar nepieciešamību ātrāk sākt strādāt situācijā, kad dzīvesbiedrs nevar atrast darbu.
Ekonomika atkopjas, taču tālākas nākotnes izaugsmes pamatus pamazām izskalo demogrāfija, kā arī ilgstošas zemas ekonomiskās aktivitātes radīta aiziešana no darba tirgus, kas var būt neatgriezeniska. Tāpēc ekonomikā turpinās sacensība ar laiku — vai spēsim ekonomisko aktivitāti atjaunot pietiekami strauji, pirms tiek zaudēts ilglaicīgas izaugsmes potenciāls.
Autors: Anete Jansone, BIZNESS.LV
