Akadēmiķe Raita Karnīte uzskata, ka objektīvie rādītāji par Latvijas ekonomikas attīstību nav iepriecinoši. Vel vairāk – viņa norāda, ka prognozētā Latvijas ekonomikas izaugsme 2,5% apmērā ir nožēlojams rādīt

Šobrīd vērojams ārējo faktoru virzīts patēriņa cenu kāpums, kas «karsē» cenas Latvijas tirgū, atzīst SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Papildus, ar kārtējo nodokļu palielināšanu devu, «eļļu ugunī» ielej arī valdība.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) intervijā biznesa ziņu aģentūras televīzijai “Bloomberg Television” Londonā ieteicis Eiropas valdībām nekavēties ar plānoto budžeta samazināšanas pasākumu ieviešanu finanšu krīzes pārvarēšanai.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas finanšu ministri norāda, ka ekonomikas atveseļošanās visās trijās Baltijas valstīs ir straujāka nekā gaidīts. Tālāka ekonomiskā izaugsme ir lielā mērā atkarīga no ekonomiskajiem procesiem pasaules un Eiropas Savienības (ES) mērogā.

«Jūs piedzīvojāt ļoti strauju attīstību, nekustamā īpašuma bumu, cilvēki ir bijuši pārāk optimistiski, paņēmuši daudz kredītu. Tad nāca krīze, krasa lejupslīde, un Latvija starp trim Baltijas valstīm ir cietusi visvairāk. Ja runājam par iekšzemes kopprodukta krituma apjomiem, tad krīzi, ko piedzīvojāt jūs, varētu uzskatīt par smagāko krīzi pasaulē.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba joprojām velta asu kritiku valsts pārvaldei, norādot, ka pēc būtības nekas nav mainījies, reālas reformas nav veiktas. Sudraba arī pauž savu viedokli par to, kad Latvijā patiesi varēs runāt par krīzes beigām.

Latvijas iedzīvotāji, kurus eksperti aicināja taupīt pirms diviem gadiem, lai remdinātu pārkarsēto ekonomiku, uzkrājumus sākuši veidot tikai tagad. Un, lau gan uzkrājumiem atvēlētās summas ir samazinājušās, pieaudzis krājēju skaits.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) nenoliedz, ka pasaule var piedzīvot otru krīzes vilni. Tā kā Latvijas ekonomika ir ļoti atkarīga no ekonomiskajiem procesiem pasaulē, tad šādā gadījumā mūsu valstij nav praktisku iespēju izvairīties no vēl viena krīzes viļņa.

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) publicējis darba ziņojumu par ekonomiskās krīzes dziļuma cēloņiem Austrumeiropā. Tajā minēts, ka pie ekonomiskās krīzes Latvijā ir vainojama Latvijas Banka.

Vakar pasaules biržās atkal bija novērojams ievērojams akciju kursu un eiro vērtības kritums. Tas saistīts ne tik daudz ar bažām par iespējamu karadarbību starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, kā analītiķu brīdinājumu, ka Eiropas valstu problēmas var izraisīt jaunu globālo recesiju.